Dzimis pavasarī – gadalaikā, kuram viņš vēlāk veltījis visvairāk savu ainavu. Dēvēts arī par sniega filozofu, jo viens no viņa iemīļotākajiem motīviem mākslā bijis kūstošs sniegs. Ārēji švītīgais kungs – baltos cimdos un ar spieķi rokā – uz dabu raudzījies kā zemnieks, saredzot saulrieta līmeņa poēziju dubļainā lauku ceļā vai palu plūdos. Tāds bija gleznotājs Vilhelms Purvītis – nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgais modernizētājs. Sācies viņa 150. jubilejas gads, kurš solās būt gana daudzveidīgs.
Viens no centrālajiem notikumiem būs plaša Purvīša darbu retrospekcija, kura savas durvis vērs 28. maijā. Izstādes kuratore Aija Brasliņa skaidro: "Izstādes nosaukums ir vienkāršs – "Purvītis", ikonisks, lakonisks, kā tas izsauciens dabā, ieraugot Purvīša ainavas, reizēm atpazīstams, stiprs un lieliem burtiem rakstīts.
Mēs rādīsim gan kanonisko Purvīti, gan labi zināmus meistara darbus, gan mazāk daudzinātus un varbūt arī piemirstus.
Nebūs tikai izslavētais pavasara un sniega gleznotājs, bet parādīsim arī Purvīti viņa stilistiskajā mainībā, motīvu daudzveidībā, protams, arī sniedzot paralēli ieskatu viņa biogrāfijā un, iespējams, arī zudušo darbu galerijā."
Izdevniecībā "Neputns" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtu top jauns izdevums "Ainava par gleznotāju". Pats Purvītis ir teicis, ka katrā ainavā jāmeklē psiholoģiskais akcents, taču šajā grāmatā viņš pats kļūs par akcentu.
Arī Imanta Ziedoņa fondam "Viegli" šis gads paies Purvīša zīmē. Biedrības "Vilhelma Purvīša māja–muzejs" vadītāja Žanete Grende atklāja: "Šajā tik ļoti traģiskajā laikā notiek arī brīnumi, un Nīderlandes pilsone Margarēta Strada ir uzdāvinājusi fondam "Viegli" Vilhelma Purvīša dzimtās mājas un zemi. Ko darīt ar šo dāvanu – tā ir milzīga dāvana. Mēs sāksim ar to, ka pavasarī visus aicinām uz talkām.
Darba ir ļoti daudz – mēs izveidosim muzeju Vilhelmam Purvītim kā personībai, jo tieši lielas personības dod mums šodien spēku."
Bet ko Vilhelmam Purvītim, bijušajam Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktoram, teiktu Māra Lāce? "Man būtu jāsaka viņam – labdien, kolēģi! Un es tiešām ceru, ka tas, ko mēs esam darījuši, un tas, kā mēs esam attīstījušies un saglabājuši muzeju, un kā mēs esam veidojuši Latvijas mākslas kolekcijas ir tas, ko jūs iesākāt. Es domāju, ka viņam vajadzētu būt apmierinātam ar to, ko mēs esam izdarījuši," teic Lāce.
