Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Voldemārs Irbe nebija klaidonis un dzērājs, lai gan pēc tāda izskatījās savos skrandu mēteļos, kurus apjoza ar striķi. Viņš nemazgājās, neapmeklēja frizieri un pārvietojās rikšus maziem solīšiem.
Viņš daudz zīmēja, un par naudu, kādu izdevās nopelnīt, pārdodot savu darbus, izdeva brošūras, kurās pamatoja savu dzīves filozofiju. Cilvēki gan tās nepirka, viņi centās izvairīties no saraustītā valodā runājošā, nepatīkami smakojošā mākslinieka. Neskatoties uz paša dīvainībām, viņš bija ļoti sabiedrisks.
Irbīte apmeklēja visu, ko vien varēja: mītiņus, bēres, slavenību vizītes, lekcijas un daudz ko citu. Viņš iesaistījās diskusijās, izteica viedokli. Bet galvenais – zīmēja visus, kuri bija gatavi pozēt.
Mākslinieks karjeras sākumā darbojās ar zīmuli un ogli, akvareli, vēlāk pārgāja uz pasteļa krītiņiem, zīmējot uz melna papīra.
Irbe nesa savus darbus klasiķim Vilhelmam Purvītim, kurš tos aplūkoja caur sava mājokļa durvju šķirbu, vairoties no smirdīgā zīmētāja. Ja patika, Purvītis mākslas darbus nopirka. 1929. gadā vairākus Irbes pasteļus iegādājās Valsts Mākslas muzejs.
1944. gadā mākslinieku nogalināja nomaldījies artilērijas šāviņš. Tajā vietā, pie Dailes teātra, tagad atrodas Irbītim veltīts piemineklis.
Kultūras ABC
