"Šis ir mans mūža darbs, un kā pret tādu arī attiecos, neraugoties uz to, ka šis ir laikam kāds 25. izdevums, ar kuru es esmu darbojusies jeb bijusi līdzautore," iepazīstinot ar grāmatu, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Kārļa Zemdega daiļradi Ingrīda Burāne ir pētījusi vairākus gadu desmitus, un jau 1974. gadā tapusi viņas pirmā intervija par mākslinieku ar viņa meitu – aktrisi Māru Zemdegu.
"Ja man tā ļoti īsi būtu jāpasaka, tad tas ir viens teikums - neierasti tīra, ētiski tīra personība savienojumā ar lielu talantu, kas, starp citu, notiek ļoti reti," par to, kas piesaistījis mākslinieka personībai un daiļradei, min Ingrīda Burāne.
Māra Zemdega atzīst, ka ir gandarīta, ka beidzot ir iznākusi grāmata par viņas tēti – Kārli Zemdegu.
"Divējas izjūtas – prieks un bažas. Prieks, ka Ingrīda Burāne ir tik augstas raudzes profesionāle – valoda, iedziļināšanās katrā sīkumā, spēja pateikt tieši tā, lai lai mēs saprastu tieši tā. Un bažas, ka es varu to nepiedzīvot, jo grāmata dzima diezgan daudzus gadus," atklāj Māra Zemdega.
Māra Zemdega vērtē, ka grāmata ir skaudra un ētiska ārēji un iekšēji bezgala dziļa.
"Es tajā grāmatā jūtu, ka tur tētis dzīvo, strādā, elpo un, lai arī īpaši mēs neesam pieminēti, bet es sajūtu arī mūs pārējos - mammīti, brāli, sevi pašu."
Izdevums ir ne tikai pirmais aptverošais pētījums par talantīgā latviešu tēlnieka personību un mūžu mākslā, bet arī ilustratīva Latvijas brīvības pieminekļu vēsture. Ingrīda Burāne norāda, ka ir trīs iemesli, kāpēc šī grāmata iznāk tieši šobrīd.
"Pirmkārt, tas bija tāds neglābjams kauns, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs joprojām izliekamies, ka mums nav šāda ģēnija, kuram nav pat neviena darba atjaunotajā, tā saucamajā Nacionālā muzeja ekspozīcijā," skaidro Ingrīda Burāne.
"Otrs - bija tāda pienākuma sajūtu. Tas bija tāds pienākumus gan pret visu to labo, ko tēlnieks man ir devis, arī ko viņa kundze man ir devusi. (..) Un parādi ir jāmaksā,"
turpina Ingrīda Burāne. "Un trešais bija – Māra man lūdza. Kā es viņai atteikšu."
Izdevumā iekļauta ilustratīva Latvijas brīvības pieminekļu vēsture, izvilkumi no rakstiem, dienasgrāmatām, vēstulēm, tēlnieka audzēkņu atmiņām un recenzijām. Pētniece atklāj, ka intensīvi pie grāmatas strādājusi pēdējos četrus piecus gadus un ļoti nozīmīgi darba procesā bijuši sastaptie cilvēki visur, kur ir Zemdegas veidotie pieminekļi.
"Vārds Zemdega un viņa pieminekļi bija kā parole, man atvērās visas durvis.
Tā palīdzība un sirsnība, kā es grāmatas ievadā rakstu, ka mums nav Latvijas mākslā otra tāda tēlnieka, kura darbi tādā skaitā būtu nīcināti, aprakti, spridzināti, upēs grūsti. Turklāt pirmās Latvijas laikā par tautas saziedotu naudu uzcelti un atjaunotajā Latvijas laikā atkal par tautas saziedotu naudu atjaunoti, kopti; katru gadu pie tiem pieminekļiem cilvēki nāk ar lāpām, ar ziediem. Tas ir tas Zemdegas lielums," atzīst Ingrīda Burāne.
Pētniece atzīst, ka Zemdegu līdzās Rainim un Vilhelmam Purvītim uzskata par vienu no mūsu tautas dvēseles izteicējiem. Kārlis Zemdega uzminējis tautas dvēseli un parādījis to iemūžinātu akmenī.
Iepriekšējā gadsimta mākslas zinātne vairījās akcentēt tēlnieka nozīmi, jo pārāk būtisku vietu viņa atstātajā mantojumā un Latvijas kultūras kopainā ieņem Brīvības cīņām veltītie monumenti – Brīvības pieminekļa konkursa 3. prēmija (1930), Brīvības piemineklis Raunā (Koklētāja, 1931), piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem (Džūkste, 1935), Brīvības piemineklis Rūjienā (Taurētājs, 1937), Brīvības cīņu piemineklis Talsos (Koklētājs, V.Titāna īstenots 1995/1996) pieminekļi Dobelē, Tukumā (1940) un vairāki citi darbi, kuri nepārprotami vēsta par nacionālajiem ideāliem un centieniem, mākslinieka stāju.
"Tur nav ne tuvu visi Zemdegas darbi, jo es norobežojos no tiem darbiem, kas neatklāja Zemdegas plastikas dotības," grāmatā ietvertos darbus raksturo Ingrīda Burāne. "Bet, ja runājam tieši par darbiem un to tēlniecisko nozīmi, tad
Zemdega ir pirmais, kas pagājušā gadsimta sākumā ļoti veiksmīgi savieno tajā laikā Eiropas tēlniecībā vadošo Art Deco stilu ar nacionāliem elementiem.
Viņa dzimtenes mīlestība ir neizsakāma un jūtama katrā darbā. (..) Tā ir meistarība."
Ingrīda Burāne norāda, ka arī viņai darba laikā ir bijuši vairāki atklājumi, bet tajā pašā laikā grāmatā nav nejaušību.
"Zināms rezultāts ir panākts tāpēc, ka šeit nav nejaušību ne kārtojumā, ne attēlu izvēlē, ne tekstu izvēlē. Es katru teikumu varu pamatot, un aiz katra stāv vēl viens teikums un vēl divi un trīs teikumi. Tas ir kā labā mākslas darbā: ir tas viens līmenis, otrs, trešais, ceturtais," uzsver Ingrīda Burāne.
Raksturojot mākslinieku, Ingrīda Burāne min, ka viņš vienmēr pats kāpis uz sastatnēm un kalis savus darbus, neskatoties uz to, ka jau agrā jaunībā viņam noņemta viena kāja. Bet nekad mākslinieks nav redzams izstādes vai darbu atklāšanas bildēs starp kungiem, ģenerāļiem un ministru prezidentiem. Tur viņš nepiedalās.
Ingrīdas Burānes grāmatas "Kārlis Zemdega. Un spēcīgs celšos...” atvēršanas svētki būs Rīgas grāmatu svētkos Latvijas Nacionālā bibliotēkā 26. oktobrī.
