Trīs mākslinieki prāto, kā atgūt nokavēto, rotaļīgi lūkojas uz politikas aktualitātēm, kā arī mēģina iekļaut mākslas kontekstā Rīgas pilsētvides defektus.
Papīra kolāžas, video darbi, spogulis, uz vietas tapis krāsojums, skaņa un performance, tā ir tikai daļa no mākslas izspausmes veidiem, kas ietilpst Laikmetīgās mākslas centra “kim?” trīs autoru izstādēs. Pirmie mākslas objekti, ar kuriem iepazīstamies, jau pārkāpjot mākslas centra slieksni, ir pašmāju mākslinieka Kriša Salmaņa darbi, kur ironiskā manierē nemanāmi trauslā veidā saturs tiek sakompresēts vairāku video un audio darbu izlasē. Mākslinieks atspoguļo satraukumu par laika trūkuma dēļ neapmeklētiem kultūras pasākumiem vai nepaspēju apciemot jau likvidētu kafejnīcu.
Tie pilnmēneši, kas tur fonā, ir tapuši četru gadu laikā, skatoties visdažādākās filmas. Kaut kādā brīdī sapratu, ka ļoti daudz filmās atkārtojas tas klišejiskais kadrs ar vienkāršu pilnmēnesi,” stāsta mākslinieks Krišs Salmanis.
Salmaņa ekspozīcijas sastāvdaļu sarakstu veido 100 pilnmēnešu video kolāža, kurā apkopota dažādās filmās uzieta klišeja - kadrs ar pilnu mēnesi, kam dažkārt pārslīd kāds mākonis vai uzgaudo vilkacis, 1000000 noskūpstīta fotogrāfija bez apraksta,104 simfonijas - skaņu plate, kurā pusstundas laikā varēs noklausīties vienlaicīgi visas Jozefa Haidna sarakstītās simfonijas, pareizu triepienu nepareizā vietā glezniņa, kurai visi triepieni nez kāpēc trāpījušies vienā vietā, veidojot nelielu krāsas pauguru, putekļu skulptūra ar gribot negribot līdzpaņemamiem noslīpētās grīdas putekļiem, nepabeigta animācija no secībā sakārtotiem žurnāla izgriezumiem, piemirstā varavīksne - zīmējums, kas sanāk, ja nekad nevar atcerēties, vai varavīksnei sarkanais ir loka ārpusē vai iekšpusē.
Pašmāju radošajai personībai ir pievienojušās divas Ņujorkā mītošas mākslinieces - Reičela Meisone un Sāra Grīnbergere-Refertija. Šo izstāžu rīkošana kļuva iespējama, pateicoties sadarbībai ar Ņujorkas „Art in General”.
Meisonei raksturīgas figurālas skulptūras un sarežģītas performances, kas sevī iekļauj arī pašsacerētas dziesmas, kuras nereti izvērš dažādos vēsturiskos dokumentos ietverto tematiku vai šodienas aktualitātes nolūkā šo datu un faktu naratīvu padarīt vairāk intīmu un subjektīvu. Viņas darbos vērojama vēlme pamanīt un izgaismot radikāli atšķirīgus skatpunktus, lai no ierasti ērtām – novērotāja – pozīcijām tos pārceltu uz katra-paša tiešo saskarsmi, tādā veidā mobilizējot skatītāja/klausītāja uzmanību un padarot to par empātisku un jau politisku darbību.
Liekot īpašu uzsvaru uz stāstu, raksturu attīstību un klausīšanos, Meisones izstādē Rīgā iespējams apskatīt iepriekš tapušu darbu izlasi, kā arī jaunu papīra kolāžu sēriju.
Meisone dzimusi 1978. gadā Losandželosā, Kalifornijā un patlaban dzīvo Ņujorkā. Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu Kalifornijas Universitātē Losandželosā un mākslas zinātnieces grādu tēlniecībā Jeilas Universitātē.
Savukārt Sāra Grīnbergere-Refertija nodarbojas ar fotogrāfiju, video, skulpturālu instalāciju veidošanu un rada vairāk efemērus darbus, kas nereti ieņem komēdiju, performances un mediju kultūras tropu iedvesmotu darbu veidolus, kā arī piemītošo interesi autorības, identitātes un publiskais-pret-privāto "sevis" nojēguma attēlojumā.
Izstādes nosaukums – „Repair" („Labojums") - rosinošs gan, lai uzvedinātu uz domām par iespējamiem centieniem labot bojāto vai salauzto, gan, lai signalizētu par kustību vai tās pārtraukumu, atkāpšanos un virzību uz citu darbības vietu.
Ekspozīciju Rīgā veido iepriekš radītu un uz vietas, izstādes telpā veidotu Refertijas darbu kopums.
Refertija ir ieguvusi mākslas maģistra grādu Kolumbijas Universitātē 2005. gadā un dzīvo un strādā Bruklinā
Jaunās izstādes Laikmetīgās mākslas centrā “kim?” aplūkojamas līdz 24. decembrim.
