Izstādei, kura būs skatāma līdz 15.decembrim, dots intriģējošs nosaukums - „Elektromagnētisms – modernisma māksla Ziemeļeiropā: 1918–1931” („Electromagnetic – Modern Art in Northern Europe, 1918–1931”). Ekspozīcijā Latviju pārstāvošie darbi ir no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma, kā arī no privātām kolekcijām.
Tā ir pirmā reize, kad Latvijas klasiskā modernisma paraugi tiek eksponēti kopā ar Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas mākslu. Izstādes kuratore ir franču mākslas zinātniece Gladī Fabre, 20. gadsimta sākuma modernisma speciāliste, kura labi pārzina arī latviešu autoru daiļradi. Viņas iecere ir atspoguļot ekspozīcijā vadošo 20.gadsimta sākuma Rietumeiropas modernisma virzienu – kubisma, konstruktīvisma, abstrakcionisma un jaunās lietišķības – daudzveidīgo stilistisko attīstību Skandināvijas un Baltijas valstīs. Lai iespaidīgāk un uzskatāmāk atklātu saikni ar pirmavotiem, izmantoti Francijas modernistu Lekorbizjē, Fernāna Ležē, Žaka Lipšica, Amadē Ozanfāna, Ivana Puni darbi.
Izstādi papildina katalogs norvēģu un angļu valodā ar Gladī Fabres un citu valstu mākslas zinātnieku ievadiem, kā arī krāsainām un melnbaltām dokumentālām reprodukcijām.
Pēc eksponēšanas „Henie Onstad” mākslas centrā starptautiska darbu izlase dosies uz Igaunijas Mākslas muzeju KUMU Tallinā.
Savukārt KUMU muzejā Tallinā šobrīd ir apskatāma izstāde „Attēlu attīstība. Interpretējot 19. gadsimta Igaunijas mākslu un fotogrāfiju” („The Progress of Images. Interpreting Estonian Art and Photography of the 19th Century”). Izstādē meklēti Igaunijas mākslas un fotogrāfijas attīstības krustpunkti – paralēles motīvos, kompozīcijā, kā arī līdzīgais un atšķirīgais realitātes atspoguļojumā un imitācijā. Pētīts kā, māksla un fotogrāfija, abām jomām fokusējoties uz realitātes attēlošanu, savstarpēji mijiedarbojušās vizuālās valodas un tehnoloģisko paņēmienu izmantošanas ziņā.
Šajā projektā LNMM piedalās ar 28 darbiem no savas kolekcijas, parādot gan latviešu klasiķu Jaņa Rozentāla, Jāņa Staņislava Rozes, Voldemāra Matveja sešas gleznas, gan izcilas 19. gadsimta mākslas fotogrāfijas no LNMM bibliotēkas krājuma.
Kā ziņots, septembra vidū Kadriorgas Mākslas muzejā Tallinā tika atvērta izstāde „Kad mākslinieks satika Klio. Vēsturiskās ainas no 19. gadsimta” („When the Artist Met Clio. Historical Scenes from the 19th Century”), ko var uzskatīt par nozīmīgu Igaunijas un Latvijas muzeju, kā arī dažādu kultūras institūciju atbalstītu kopdarbu. Izstādi veido mākslas darbi no muzeju un bibliotēku kolekcijām Rīgā, Tallinā, Tartu un Narvā. Ekspozīcijas centrālo vietu ieņem Rīgā tapušais albums „Terra Mariana”, kura faksimilkopiju jūlijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kā valsts dāvanu nodeva Igaunijas Republikas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam.
Latvijas māksla izstādē pārstāvēta ar astoņām gleznām no LNMM krājuma, iepazīstinot igauņu mākslas cienītājus ar 19. gadsimta meistaru Johana Lēberehta Eginka, Jūlija Johana Dēringa, Artura Baumaņa un Jāņa Staņislava Rozes daiļradi. Izstāde aplūkojama līdz 9.oktobrim.
