Ambiciozajai “ABLV Bank” labdarības fonda un mecenātu Teterevu iecerei par privātu naudu Rīgā uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju gals pienāca līdz ar bankas krahu 2018. gadā. Taču tika nolemts pabeigt muzeja projektu, par kura autoru bija izraudzīts pasaulē pazīstamais britu arhitekts sers Deivids Adžejs. Projektā līdz šim ieguldīti 4,1 miljons eiro.
“Muzeja projekts šobrīd ir pilnībā izgājis visus etapus kā pēc rokasgrāmatas – sākot ar koncepciju, ar arhitektūras programmas un visiem projektēšanas posmiem. Tas ir saskaņots pašvaldībā un gatavs būvniecībai. Ideālā scenārijā pašlaik būtu jāizsludina būvniecības konkurss, un pēc 26 mēnešiem muzejs būtu gatavs uzņemt apmeklētājus,” stāsta Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane.
Taču savulaik iecerētās privātās naudas muzeja celšanai – pēc fonda nolīgtā tāmētāja aplēsēm 43 miljonu eiro – vairs nav. Lai projekts un tajā ieguldītā nauda neaizietu zudībā, mecenāti to pērn nolēma uzdāvināt valstij. Valsts gan dāvinājumu pieņemt nesteidzās, jo nebija skaidrības ne vien par finansējumu būvniecībai, bet arī par zemes īpašumtiesībām. Muzejam iecerētā zeme starp Hanzas, Skanstes un Pulkveža Brieža ielu joprojām pieder ar “ABLV Bank” saistītajai “Pillar grupai”.
“Ideālos apstākļos šī zeme jau būtu uzdāvināta fondam, ko mēs nepaspējām. Bet zemes īpašnieks ir gatavs zemes atsavināšanai tieši ar mērķi, lai tiktu uzbūvēts šis muzejs,” norāda Vikmane.
Taču pat tad, ja zemes jautājums atrisinātos, Kultūras ministrija nav gatava īstenot projektu bez Rīgas domes līdzdalības, jo uzskata, ka Laikmetīgās mākslas muzejs būtu arī Rīgas kā ziemeļu metropoles zīmols.
“Lai izrunātu risinājumus finansējumam un tālākajai muzeja attīstībai un ikdienai, Kultūras ministrija rosinājusi domē izveidot mazu, elastīgu darba grupu, kas visus šos jautājumus varētu salikt galdā un izanalizēt plusus un mīnusus. Ar līdzfinansējumu, bez, ar kādiem līdzfinansējuma modeļiem, kāda būtu muzeja nākotne...” norāda kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) preses pārstāve Inga Vasiļjeva. Darba grupā tiktu aicināts arī Laikmetīgās mākslas muzeja fonds.
Darba grupas izveidi atbalsta arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par!”/”Progresīvie"), kura partijai Laikmetīgās mākslas muzejs Rīgā bija priekšvēlēšanu programmā. Taču mērs liek noprast, ka arī Rīga neuzņemsies viena finansēt šādu projektu.
“Vai tā būtu valsts vai kādi Eiropas Savienības fondi, pie tā pašlaik nekavējāmies, bet tas noteikti palīdzētu Rīgai ātrāk teikt “jā”. 2021. gadā Rīga visus savus aizņemšanās limitus ir iztērējusi. (..) Nākotnē Rīgai pilnīgi noteikti būs iespēja aizņemties, bet priekšroka vienmēr tiks dota tām programmām, kurām ir līdzfinansējums. Tā ir atslēga arī šī projekta iespējamai celtniecībai,” uzsver Staķis.
Vai Kultūras ministrija tuvākajos gados varētu vērsties valdībā ar ieceri daļēji finansēt muzeja celtniecību, ministrs Nauris Puntulis ar preses pārstāves starpniecību pagaidām atbild formāli –
tas būšot “jāskata kontekstā ar finansējumu daudziem valsts nozīmes infrastruktūras objektiem Rīgā”, tai skaitā koncertzāli, Nacionālā teātra piebūvi, operas trešo kārtu un citiem.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) vadītāja Solvita Krese gan uzskata, ka prioritāte būtu tiem projektiem, kas ir visgatavākie.
“Mani joprojām pārsteidz, kāpēc Kultūras ministrija tik ļoti prioritizē koncertzāles būvniecību. Ne mirkli neapšaubu, ka koncertzāle ir vajadzīga. Taču, skatoties, cik problemātiski tiek diskutēts par šo vietas izvēli, es redzu, ka tur vēl ir garš ceļš ejams, jāizcīna ar arhitektiem un pilsētas attīstītājiem pat šī vietas izvēle... Bet šeit viss jau ir gatavs un atliek tikai spert nākamo soli,” Latvijas Radio 3 raidījumā "Mākslas vingrošana" februāra sākumā sacīja LLMC vadītāja.
Kultūras ministrijā gan norāda, ka tāls ceļš vēl ejams arī līdz muzejam. Paredzams, ka sarunas starp Rīgu, valsti un Laikmetīgās mākslas muzeja fondu par to, kā celtniecību finansēt, cik lielu daļu katram uzņemties, kam un kā to pēc tam apsaimniekot, vēl būs garas. Darba grupai, kuru Rīgas mērs sola sākt apzināt jau šonedēļ, nekāds gala termiņš pagaidām nav noteikts.
KONTEKSTS:
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, kuru 2014. gadā par privātiem līdzekļiem apņēmās uzcelt Teterevu fonds un “ABLV Bank” labdarības fonds, iestrēga pēc lēmuma par bankas likvidāciju. Projekta izstrādē jau ieguldīti apmēram četri miljoni eiro, un starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta sera Deivida Adžeja projekts ir gatavs būvniecībai. Mecenāti ir tikušies ar kultūras ministru un iecerējuši projektu atdāvināt valstij cerībā, ka Covid-19 krīzes stimulētie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus pabeigt arī Laikmetīgās mākslas muzeju.
Valsts sadarbībā ar “ABLV Bank” jau kopš 2005. gada veidoja laikmetīgās mākslas kolekciju. Bija plānots, ka muzejs taptu pašlaik neapbūvētā teritorijā starp Hanzas, Skanstes un Pulkveža Brieža ielu. Muzeja projekts ir pilnībā pabeigts un saskaņots visās institūcijās, gatavs konkursa sludināšanai.
