Izstādē aplūkojami glezniecības darbi, grafikas, tērpu skices, dažādi baleta arhīva videomateriāli, bet kā centrālā ass visās telpās – īstie baleta kostīmi – mākslinieces un bijušās baletdejotājas Ievas Immertreijas radītie skatuves tērpi no sešām klasiskā baleta izrādēm.
“Skatuves un vizuālā māksla nav atraujamas viena no otras, tās papildina viena otru,” stāsta balerīna, Starptautiskā Baltijas baleta festivāla vadītāja Lita Beiris.
Galerijas otrais stāvs veltīts četrām baleta izrādēm, kurās uzstājusies primabalerīna Lita Beiris, un glezniecībai – skatāmi Ditas Lūses, Kristīnas Keires, Agnijas Ģērmanes, Ilzes Laizānes, Ievas Carukas, Ilzes Preisas un daudzu citu galerijas autoru darbi, kā arī jauno mākslinieku veikums, kuri savus darbus veltījuši izstādes tēmai.
Savukārt izstādes ekspozīcijas kodolu veido slavenu latviešu mākslinieku – Ivara Heinrihsona, Džemmas Skulmes, Anitas Kreituses, Irēnas Lūses, Alekseja Naumova, Lidijas Auzas, Ulda Zemzara, Jura Dimitera, Ievas Muzikantes darbi,
“Balets kā gracioza māksla, kura prasa tik lielu fizisku ieguldījumu, tas ir kaut kas, ko gribas apturēt, nobremzēt to brīdi laikā un atnest uz citu laiku,” stāsta māksliniece Dita Lūse.
Savukārt māksliniece Ieva Caruka atzīmē:
“Kustība, tas ir visgrūtākais. Lai viņa būtu viegla, gan tīri fiziski vajag lielu spēku un gara enerģiju dejotājam, lai būtu vieglums kustībā. Un tāpat arī māksliniekam, lai zīmētu viegli kustību no sirds.”
“Lita Beiris ir mani iedvesmojusi ar saviem brīnišķīgajiem baleta festivāliem,” norādīja māksliniece Ieva Muzikante. “Es viņu centos atainot tādu, kāda viņa ir, viņas dzirksts, dzīvesprieks. Viņa ir iekļauta manā gleznu ciklā “Latvija – gadalaiki”, kur attēloju cilvēkus, kas mīl Latviju, šī mīlestība ir acīs…”
