"Esi aicināts Labsajūtas maršrutā, kas tevi vedīs caur 12 pieturām mākslas muzeja ekspozīcijā. Katra no tām veltīta atsevišķai tēmai, un ikvienā tevi gaida mākslas zinātnieku Annas un Eduarda sagatavots stāstījums un dažādi nelieli uzdevumi, kurus veidojusi mākslas terapeite Diāna. Šajā maršrutā vēlos tevi aicināt – atklāj citu mākslas muzeju. Personīgāku. Intīmāku," šādi ar bezmaksas mobilās lietotnes palīdzību ikviens Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklētājs var doties Labsajūtas maršrutā, kas rosina iepazīt pastāvīgo ekspozīciju, izmantojot meditatīvus un apzinātību veicinošus paņēmienus.
"Tēmas, kā jūs redziet, ir ļoti dažādas. Zaudējums. Draudzība. Ikdiena. Brīvība. Ķermenis. Gaisma. Daba," audio stāstu "Labsajūtas maršruts" tēmas uzskaita Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve (LNMM) Annija Sauka.
"Bet uzdevums ir nevis klasiski izstaigāt muzeju un uzzināt kaut ko par mākslas darbiem, bet piedāvā pilnīgi jaunu pieredzi, ka muzejs ir lieliska vieta, kur rūpēties par savu garīgo veselību, izzināt sevi, rūpēties par apzinātību.
Ja mēs pavērojam medijus, to, kādas vēsmas ir sabiedrībā, var redzēt, cik ļoti ir pieaugusi izpratne, ka gan fiziskā, gan mentālā veselība ir vienlīdz svarīga."
Sauka atzīst, ka tādā veidā māksla pilda terapeita funkciju: "Muzejs arī ir vieta, kur var apsēsties, ieelpot, paskatīties, izvēlēties mākslas darbu, kurš jūs no šīs zāles uzrunā. Tā ir mākslas terapeita vadīta pieredze cauri muzejam."
Annija Sauka stāsta, ka mentālās veselības un mākslas sinerģiju muzejs attīstīs arī nākotnē. Tāpat tiek attīstīti dažādi digitālie projekti, jo mūsdienās digitālā muzeja nozīme ir tikpat svarīga kā klātienes. Piemēram, tiešsaistes platformā "Mākslas kolekcija 2020" ikviens var iepazīt vairāk nekā 300 mūsdienu vizuālās mākslas darbus no muzeja krājuma. Tāpat tapis projekts "No-zīmes", kas ir inovatīva attālinātās izglītības programma skolēniem.
"Tā nav pārcelta klasiskā ekskursija vai vienkārši "Zoom" zvans. Tas ir tas saturs, kuru šeit klātienē nevar saņemt.
Tur ir iespēja attālināti satikt 32 mākslas profesionāļus – kuratorus, scenogrāfus, māksliniekus, ieskatīties aizkulisēs – restauratoru darbnīcā, krātuvē. Diskusija, kāds ir rītdienas muzejs, nav pandēmijas radīta diskusija. Tā vienmēr ir bijusi aktuāla gan rakstos, gan blogos, gan pētījumos un konferencēs. Muzeja pārdefinēšana ir notikusi visu laiku," skaidro muzeja pārstāve.
Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde uzsver, ka pandēmijas laiks mudinājis muzejus meklēt jaunas formas un veidus, kā vispār kļūt pieejamiem apmeklētājiem, jo ilgu laiku muzeju durvis ierobežojumu dēļ bija slēgtas: "Muzejam bija jākļūst pieejamam. Tas ir viens no punktiem, ka muzeji izgāja ārpus telpām. Gāja pilsētā, skvēros, parkos ar savu piedāvājumu, izstādēm. Arī šīs attālinātās programmas, kas tika radītas. No vienas puses, Covid–19 pandēmija ir radījusi ļoti lielu apjukumu un izaicinājumu, bet muzejiem tā ir iespēja pierādīt, ka tie ir gatavi pielāgoties un radīt jaunus produktus. Un otrs, –
ir jāapliecina, ka muzejs var būt vieta, kur gūt mieru, un var būt labsajūtas kultūrvieta. Māksla un kultūra var cilvēkam uzlabot ne tikai noskaņojumu, garastāvokli, bet arī medicīniski var palīdzēt."
Pērn Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "KultūrElpa" piedāvāja būtisku finansējumu un tika radīti dažādi muzeju projekti, kas ir digitālos formātos un ne tikai. Arī klātienes tikšanās reizēm. Muzejs izgāja pilsētvidē.
Zane Grīnvalde teic, ka, raugoties Eiropas mērogā, Latvijas muzeju sniegtais piedāvājums ir pilnvērtīgs un tiek izmantotas un meklētas aizvien jaunas formas, kā uzrunāt apmeklētājus. Eiropā muzejiem ir tendence attīstīt mūžizglītības iespējas, it īpaši pievēršot uzmanību senioriem. Grīnvalde prognozē, ka nākotnē muzeju meklējumi dažādu auditoriju uzrunāšanā turpināsies un muzeja kā garīgās veselības terapeita nozīmīgums pieaugs.
