Ar nosaukumu "Iekāres objekti" izstādes veidotāji spēlējušies apzināti, lai piesaistītu uzmanību. Iekāre ir ne tikai stāsts par seksualitāti, bet arī patēriņa kultūru.
Izstādes kuratore Līga Lindenbauma skaidro: "Nesen bija "Melno piektdienu" atlaižu dienas, un tagad jau sākas Ziemassvētku drudzis. Es teiktu, ka šobrīd mēs esam patēriņa virpulī ierauti. Daudziem šobrīd varētu būt jācīnās ar šīm mazajām iekārēm, kas ir saistītas ar objektiem, ar priekšmetiem, ar lietām."
Mākslinieces Martas Veinbergas darbi, kas veidoti no lielveikalu akciju uzlīmēm, pašironiski liek paskatīties uz mūsdienu iekāres vēlmēm.
Padomju laikos visiem mājās bija vienādas mēbeles, bet akciju dēļ šobrīd gala rezultāts ir līdzīgs.
"Tā lietu iegūšana jau ir ieguvusi tādu paraduma rituāla nozīmi. Ka mēs to pērkam pirkšanas pēc vai ka mums ir kaut kas gatavs jau piedāvāts. Mēs pat neiedomātos, ka ir vajadzīgs jauns blenderis vai jaunas glāzes, ja mums netiktu viņas jau pasniegtas priekšā," secina māksliniece.
Pauļa Liepas darbi tapuši pirms pāris gadiem un šobrīd izstādes vajadzībām deponēti no Zuzānu kolekcijas. Pats autors teic: "Apmēram saprotu, kā tie varētu saistīties ar jēdzienu "iekāres objekti". Tur ir tās mantiņas un tādi ikdienas sīkumi, skaistumlietas, kas varbūt, kad ieskatās tuvāk, patiesībā nemaz par tādu skaistumu un mantiņām nemaz nerunā. Tur ir tāda diezgan sūra dzīves patiesība."
Starp laikmetīgās mākslas darbiem gozējas amatnieku darinājumi. Un, ja Sabili dēvē par pilsētu ar odziņu, tad izstādē ir acīmredzams, ka arī amatnieki šeit ir īpaši, jo, piemēram, audējs Jānis Rozentāls ar savām stellēm rada arī mūziku, viņš atklāj: "Viens noņēmējs ir, viens skaņas kropļotājs, viens cilpu aparāts... Bet pagaidām es esmu tikai pianists ar vienu taustiņu. Nākotnē man ir bišķiņ lielāka padomā."
Izstāde Sabilē būs apskatāma līdz janvāra beigām, un plānots, ka ik dienu klātienē tajā būs sastopams arī kāds no astoņiem māksliniekiem.
