Izņemot dzimšanas dienu, parasti pirmdienas karikatūristam Ērikam Ošam ir darba dienas. Šoreiz meitas mājā jau no rīta ar varenu torti azotē pie vecākā redakcijas darbinieka ieradušies laikraksta “Latvijas Avīzes” kolēģi.
„Es jau neesmu uz jubilejām, bet ir jāpasēž. Es visiem novēlu ilgi dzīvot, un tad jūs dabūsiet šito,” saka karikatūrists, norādīdams uz torti.
Uz atnestās tortes ir kolēģa Gata Šļūkas zīmētais jubilāra portrets, kas rotā arī viņa “Kopoto rakstu” vāku.
„Es līdz pagājušajai vasarai braucu ar trolejbusu katru darbdienu piecas reizes nedēļā un zīmēju uz vietas. Man deva tēmas un ilustrēju tās ainiņas,” skaidro Ošs.
Mākslinieks stāsta, ka nav bijis nekāds pareizais, tāpēc ir pārsteigts, ka nu jau apritējuši 90 gadi, kopš Liepājā Latvijas armijas virsnieka ģimenē piedzima nākamais karikatūru meistars. Kā iespējamo ilgmūžības iemeslu viņš min humoru, un sevi sauc par ironiķi.
„Man baigi patika joki, lielā smiešanās. Jā, man ir paticis, bet tā no ārienes varētu domāt, ka drūmais vecis, bet būtībā es esmu visu dzīvi nenopietns,” uzsver mākslinieks.
Ar Mākslas akadēmijā iegūto gleznotāja diplomu kabatā viņš teju 40 gadus darbojies Latvijas Televīzijā kā mākslinieks un paralēli publicējies satīriskajā žurnālā “Dadzis”.
„Televīzija man likās kā tāds brīnišķīgs klubs. Redakcijas varbūt strādāja vaigu sviedros, mēs grūdieniem strādājām, kā uz kuru raidījumu,” atceras Ošs.
Pats sevi un savu personību nelabprāt liek priekšplānā, taču ap citu personībām darbojas ik dienu. Visbiežāk sanācis zīmēt ierēdņus un politiķus, darbā pat maisiem stāv viņu fotogrāfijas.
„Mājās man ir tikai ministri, Rīgas domes priekšnieks un galvenais prokurors, tiesībsargs, kontroliere un bankas prezidents,” uzsver karikatūrists.
Taču par mākslinieka firmas zīmi kļuvusi vārna, kas atrod vietu visdažādākajos zīmējumos.
„Vārniņas ir tāpēc, ka bija tukša vieta kompozīcijā palikusi; ja ir ārskats - tur taču vārna var atrasties. Un visiem sāka patikt tā vārna, un es jutu, ka tā ir tāda koķetēšana ar to vārnu,” skaidro mākslinieks.
Vārna uz baltas papīra lapas atlido arī filmēšanas laikā, pēc tam tai pievienojas taksis un kleperis – to māksliniekam patīkot zīmēt vislabāk.
