Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja pamatekspozīcijā ir trīs slavenas cūkas. Borisa Bērziņa uz koka gleznotais 1980. gada darbs „Cūku bēres”, Ģederta Eliasa ap 1935. gadu gleznotā, krāsām pārbagātā „Cūkas svilināšana” un, kā saka muzeja darbinieki, ne vien slavenākā muzeja cūka, bet gan visa muzeja slavenākais eksponāts – Teodora Zaļkalna 1937. gadā granītā kaltā cūka.
Tieši Zaļkalna cūka bija pirmais eksponāts, ko muzejā ienesa pēc tā rekonstrukcijas. Visiem ir zināms, ka muzeja eksponātus ar rokām aiztikt nedrīkst.
Skarbs piemērs tam ir pieminētā Zaļkalna granīta cūka, kuras šņukuru laika gaitā aiztikuši daudzi, tādēļ tagad tas ir nedaudz nopulēts un netīrs.
Muzeja pedagoģe Baiba Aļļe stāsta, ka to attīrīt neesot iespējams. Tomēr šajā mēnesī mazajiem muzeja apmeklētājiem tiek rīkotas nodarbības, kurās, uzvelkot baltus cimdus ir atļauts cūciņu paglaudīt. Nodarbībās bērni arī lasa pasaku „Trīs sivēntiņi un vilks”. Mācoties no šīs pasakas bērniem tiek rosināts domāt par arhitektūru.
"Godinot muzeja slavenāko eksponātu – Teodora Zaļkalna cūciņu, mēs domājām vairākas aktivitātes, kas būtu veltītas šim darbam. Mazākajiem bērniem ir arhitektūras piedzīvojums saistībā ar sivēniem. Mēs lasām pasaciņu par trīs sivēniem. Es gan to nolasīju tikai vienreiz, jo visi bērni zina to no galvas un grib man izstāstīt, kas notiks tālāk. Bet mēs pētām, no kā sastāv ēka un kā mēs varētu uzzīmēt tādu stipru ēku. Kādi ir priekšnosacījumi," stāstīja muzeja pedagoģe Baiba Aļļe.
Bērni sāk ar ēkas pamata sastāvdaļu iepazīšanu un izprašanu, kam domātas dažādas arhitektūras detaļas. "Piemēram, es aicinu viņus pievērst uzmanību, kas ir tas stabs garais, tad izrādās, ka tā varētu būt kolonna, ko tā dara. Ka visiem logiem nav viena rūtiņa. Vai nav arī četras rūtiņas visiem logiem. Muzejā nevienam logam nav četras rūtiņas. Kas ir stikla grīda, varbūt tas ir bijis logs. Kas ir sija, ko tā dara? Tad viņi zīmē visādus nākotnes namus, gan muzejus, gan cietokšņus," pauda Aļļe.
Bērni caur cūkas tēlu mācās arī to, kā ar dažādiem materiāliem strādā. Aļļe stāsta, ka mazie mākslas interesenti nereti nemaz nezina, ka granītu nevis kausē vai lipina, bet gan izkaļ.
Šajā piektdienā cūkas mēnesis pievērsies arī pieaugušajiem. Piektdien Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mākslas vēsturnieks Eduards Dorofejevs lasīs lekciju „Cūka – mākslas upuris” Tajā tiks skatīts cūkas tēls un tā mainība cauri gadiem gan Latvijas, gan, kas svarīgi, arī pasaules mākslas kontekstā. Kā mākslinieki cūku attēlojuši cauri gadsimtiem, kādēļ to darījuši, ko gribējuši ar to panākt un kādus sižetus izvēlējušies.
"Jo, protams, priekšstats, par to, ka cūka ir rozā un patīkama, ir krietni romantizēts priekšstats. Mēs gribējām paskatīties un sajust kontekstu, sajust transformāciju, kā no netīra, agresīva, pietiekami plēsīga un nepatīkama dzīvnieka, cūka transformējas par tādu stereotipiski bērnišķīgu, patīkamu un jautru mājas dzīvnieciņu. Tas ir viens no uzstādījumiem – ļaut Zaļkalna cūkai, ļaut tām cūkām, kuras attēloja cūku bērēs Boriss Bērziņš un Ģederts Eliass, ļaut šīm gleznām un skulptūrām iegūt kontekstu," teica Dorofejevs.
Dorofejevs stāsta, ka Teodora Zaļkalna granīta cūkas daudz lielāku versiju sākotnēji mākslinieks bija iecerējis novietot pie Centrāltirgus kā lauksaimniecības simbolu.
"Teodors Zaļkalns cerēja, ka palielināts cūkas projekts stāvēs pie Centrāltirgus ieejas, pie tiem jaunajiem paviljoniem un sagaidīs apmeklētājus kā lauksaimniecības dieviete. Šī cūka būtu, protams, mainījusi centrāltirgus atmosfēru. Tas, protams, varēja kļūt par vienu no Rīgas simboliem. Protams, ja tāds piemineklis būtu īstenots, tad mēs, visticamāk, būtu pavisam citi cilvēki," pauda Dorofejevs
Savukārt Borisa Bērziņa gleznā „Cūku bēres” cūka ir attēlota tumšā krāsā uz zelta fona. Dorofejevs akcentē gleznas spēcīgo simbolisko nozīmi. "Tas ir tāds arhetips, no kura nevar izvairīties – ja tu redzi bildi, kura nokrāsota ar zelta krāsu, tad tā ir ikona. Un ikona – tas ir kaut kas svarīgs, tas ir svētums bez reliģiska konteksta. Te nevienam neienāks prātā, ka te ir stāsts par gaļu, ka stāsts ir par miesu. Tā nav nekāda miesnieka bodīte. Tā ir tiešām zīme, gandrīz kā cēla zīme, apgriezta otrādi," pauda Dorofejevs.
Visa mēneša garumā piektdienās notiek arī sietspiedes darbnīcas, kurās ikviens, kurš atnāk ar savu kreklu vai auduma maisiņu, var uz drēbes iegūt Teodora Zaļkalna granīta cūkas siluetu.
