Latvijas paviljonu 57. Venēcijas mākslas biennālē apmeklējis rekordliels cilvēku skaits

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 10 mēnešiem.

Šī gada Latvijas paviljona ekspozīciju „Miķelis Fišers: Kas slikts var notikt” Venēcijas mākslas biennālē no 11. maija līdz tās slēgšanai 26. novembrī apmeklējuši 230 000 skatītāju, kas ir līdz šim lielākais Latvijas ekspozīcijas apmeklējums pasaulē nozīmīgākajā mākslas biennālē.

Paviljonu novērtējuši arī starptautiskie mākslas mediji. Jau dažas dienas pēc atklāšanas Latvijas paviljons iekļuva kultūras portāla “The Upcoming” topa desmitniekā. Recenzente Anna Sotere atsauksmi noslēdz šādi: "Nevairoties no humora, ekspozīcija norāda uz tām ekscentriskajām lietām, no kurām cilvēciskās būtnes nobīstas, saskaroties ar patiesi satraucošām pārmaiņām mūsu vidē un valdībās."

Savukārt ietekmīgais medijs “The Calvert Journal”, kas veltīts Austrumeiropas, Krievijas, Balkānu un Centrālāzijas mākslai, secināja, ka Fišera veikums ir "iespējams, viens no humoristiskākajiem – un tracinošākajiem jauno Austrumu piedāvājumiem šā gada biennālē", un iekļauj to vienpadsmit ieteiktāko sarakstā. "Viņa darbu mērķtiecīgā daudznozīmība ļauj tiem izvairīties no jebkura vienkāršota skaidrojuma vai tiešas nozīmes attiecinājuma, un tieši tas galu galā ir tik atsvaidzinoši," secina topa autore Anna Harisone.

Populārais resurss “Artnet.com” vienam no Miķeļa Fišera kokgriezumiem piešķīris dažādi interpretējamās Dīvainākās gleznas titulu, savukārt “Medium.com” sadarbībā ar “Art Map London” raksta, ka Miķeļa Fišera "izstāde bija viena no nedaudzajām, kurai izdevies uztvert to, cik izcili absurda ir šodienas politiskā situācija".

Mākslinieks Miķelis Fišers, biennāles iespaidus apkopojot, atzīst: “Vislielāko pārsteigumu un  gandarījumu sagādāja biennāles apmeklētāju reakcija uz piedāvātās tēmas “Kas slikts var notikt” risinājumu. Tagad manā rīcībā ir sešas atsauksmju klades, pilnas ar asprātīgiem komentāriem, draudzīgiem “paldies” par cīniņu ar distopijām, kā arī brīnišķīgiem amatieru un profesionāļu zīmējumiem, kas turpina un papildina Latvijas paviljonā aplūkotās tēmas.

Turklāt atsauksmes visdažādākajās pasaules valodās vedina domāt, ka humora izjūta mūsdienu pasaulē vairs nav izteikti nacionāli-ģeogrāfisks fenomens.”

Kuratore Inga Šteimane norāda: “Viens no apmeklētāju intereses rādītājiem ir arī paviljona katalogs – cilvēki to gluži vienkārši Venēcijā ir izpirkuši un tas tur kļuvis par sava veida bibliogrāfisku retumu.”

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde: „Prieks, ka Miķelim Fišeram, veidojot Latvijas paviljona ekspozīciju, šogad ir izdevies piesaistīt daudzu apmeklētāju, kuratoru un kritiķu uzmanību. Varam ar pārliecību teikt, ka ieguldītie spēki un resursi ir attaisnojušies, jo Latvijas paviljonu ir apmeklējusi trešā daļa biennāles viesu, kas ir lielākais apmeklējuma rekords pēdējo desmit gadu laikā. Tāpat prieks, ka Latvijas ekspozīcija ir atzinīgi novērtēta arī starptautiskos medijos un Miķelis Fišers saņēmis pozitīvas apmeklētāju atsauksmes.”

57. Venēcijas mākslas biennāle norisinājās no 13. maija līdz 26. novembrim. Latvijas paviljona kuratore ir Inga Šteimane, komisāre - Daiga Rudzāte un producents - kultūras projektu aģentūra "INDIE".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti