Pedvāles mākslas parku klāj balts sniegs, pūš dzestrs vējš, un baltos bērzu stumbros jau pa gabalu var pamanīt Ukrainas karoga lentes, kas plīvo vējā un cieši apskauj kokus. Katru dienu ar šķērēm rokās un Ukrainas karoga lentu Ojārs Feldbergs dodas līdz bērzu alejai. Tur viens pats vai ar kādu no māksliniekiem un atbraukušo viesi viņš nogriež nelielu lentes gabalu un to apsien ap vienu no bērzu alejas kokiem.
Brīdī, kad sācies karš, viņš domājis, kā pats, būdams mākslinieks, varētu palīdzēt. "Es izdomāju radīt mākslas darbu, performanci kā mākslas darbu, kurā paustu gan savu attieksmi, gan palīdzību ukraiņu tautai. Pedvālē ir bērzu aleja, caur aleju iet ceļš. Ceļš ir kā simbols, aleja kā telpa ceļa malā, caur kurieni gan cilvēks, gan tauta vēstures gaitā iet," stāsta Feldbergs.
Bērzs, kurš ar saknēm ir ieskaņojies zemē, kalpo kā simbols. "Tāds simbols, kur saknes ir pagātne – gan cilvēkiem, gan tautai vēsture, kur viņa smēlusies un turpina smelties spēkus savai dzīvošanai, eksistēšanai. Tālāk ir stumbrs – tā ir tagadne, caur kuru dzen sulas uz bērza galotni, bērza galotne ar zariem ir nākotne. Bērzs ietver šos trīs stāvokļus – pagātni, tagadni un nākotni. Apsienot bērzam Ukrainas karoga lentu, es simbolizēju savu klātbūtni un attieksmi šajā šausmīgajā notikumā. Tad, kad apsienu lentu, savelku to ar mezglu, es nosūtu gan sveicienu, gan ciešo tuvību ar tautu, kura cīnās," saka Feldbergs.
Apskauju kokus, lai ukraiņu tauta sajūt vēstījumu, ko tajā brīdī nosūtu, saka Ojārs Feldbegrs. Līdzās performancei Pedvālē tēlnieks radījis arī mākslas darbu nākošajām paaudzēm.
Par mākslas darbu "Kliedziens" stāsta autors: "Kad es redzēju attēlus ar sapostītajām pilsētām, ciemiem, laukiem un drupas, tas viss kopā iespiedās atmiņā, no tā nevarēja tikt vaļā. Man vajadzēja rādīt savu attieksmi. Tas, kas tur notika, likās, ka jākliedz pa visu pasauli. Tā tika izveidots vides mākslas objekts – 30 metru apļa diametrā es izliku pa visu apli saplēstus akmeņus, kas simbolizē sadragāto, sapostīto Ukrainu. Uz visām četrām debespusēm novietoju akmeņus ar atplestām mutēm, kas kliedz uz debesīm, uz zemi, uz visām pusēm."
Mākslas darbam "Kliedziens" būs turpinājums, atklāj tēlnieks. Nav viegli par to visu domāt, ir pagājis gads, bet tas turpina izraisīt gan līdzjūtību, gan bailes par to, kas notiek un kas vēl varētu notikt.
"Tas cilvēks, kas, to visu izraisīja, – ir saprotams, ka viņš ir neaprēķināms. Tā pēdējā runa, kas izteikta Maskavā, liecina, ka cilvēks nav normāls. Tas atstāj zīmogu un stāv prātā, es gribu atstāt nākotnei savas pārdomas un attieksmi. Esmu iecerējis vēl divus darbus, kas taps pavasarī, kas tiks atklāti. Taps vēl divi darbi, kopā ar darbu "Kliedziens" veidosies triptihs," pastāstīja Feldbegrs.
Brīdī, kad Ojārs Feldbergs apskauj bērza stumbru un lūkojas tālumā, acīs iespīd saules stari, kas mijas ar mākoņiem, viņš piever acu plakstus – iestājas klusums un miers, vien pa bērzu stumbriem un zariem mums nemanāmi jau traucas bērzu sulas, gaidot mieru Ukrainas zemē un pavasari.
