Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" pašlaik skatāma viņas darbu izstāde "Portrets un telpa”. Savukārt svētdien, 1. martā, Ikšķilē atklāta tekstilmākslinieku grupas izstāde, rādot filcēšanas klātbūtni un tās dažādību Latvijas tekstilmākslā. Grupas izstādē ir arī Līvas Kaprāles darbi.
"Viļņā es apguvu arī mašīnadīšanu, kur mani adījumi tādos tīmekļos tapa. Tu saproti, ka tas tekstils ir tik gaisīgs, tik zirnekļa tīmeklim līdzīgs, saproti, ka zirneklis jau vienmēr kaut kādus balsta punktus meklē. Un mans balsta punkts, mans kā tekstilmākslinieka skats uz apkārtni, skats uz dzīvi, kā es to materiālu atainoju, – ka tam vajag loga rāmjus. Bet, protams, ne jau plastmasas paketes, bet kaut ko no vides, kuru esmu vērojusi, skatījusi," par saviem darbiem stāsta Līva Kaprāle.
Filcēšana ir viena no vissenākajām tekstiltehnikām, kas sniegusi iespēju savienot šķiedras, nevērpjot un neaužot.
Tekstilmākslinieci Līvu Kaprāli šī tehnika aizrāvusi, lai arī sākotnēji, iepazīstoties ar to, domājusi – nekad, nemūžam.
Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" Līvas Kaprāles darbi izvietoti trijās izstāžu telpās, atklājot dažādus posmus jaunās mākslinieces radošajā darbībā, te ir gan studiju, gan pirmās personālizstādes darbi, ir arī Viļņā tapušie, kad māksliniece tur studēja ''Erasmus'' programmas ietvaros.
Vecos loga rāmjos iestiprināti dažāda blīvuma zirnekļu tīkliem līdzīgi mākslas darbi, kas darināti ar adāmmašīnu.
Meklējot idejai atbilstošus logu rāmjus, Kaprāle saskārusies ar cilvēku nesapratni, līdz pie kādas mājās ieraudzījusi lielu rāmju kaudzi. Sazinājusies ar īpašnieku un beigās ieguvusi rāmjus par Latvijas ievārījuma burciņu.
"Es nedaudz paspīdzināju adāmmašīnu, viņas tehniskās iespējas pārbaudot, jo jau iepriekš no akadēmijas otrā kursa man bija iepaticies kā materiāls makšķerauklas, viņu gaisīgums, viņu krāsainība. Tad es mēģināju arī adāmmašīnā ievilināt šo makšķerauklu," stāsta Kaprāle par to, kā iespējams radīt tik smalkus, zirnekļa tīmekļiem līdzīgus darbus.
Sākumā prasījusi padomu pasniedzējam augstskolā, mašīna niķojusies.
"Tad es klusībā rosījos un strādāju, bija man tas vilinājums. Pamazām caur vilnu pārgāju uz plānāku, slidenāku, līdz viņu iemānīju," turpina Kaprāle.
Darbu sērijā "Emociju pilieni" iestrādāts pašportrets, taču vienlaikus tie ir viegli un, gaisa plūsmai iedarbojoties, arī kustīgi tekstildarbi. Tas ir mākslinieces bakalaura darbs. Turklāt mākslinieces izvēle ir visu filcēt, kas reizēm pārsteidz skatītājus.
"Lai arī rezultātu, protams, var ar sietspiedi, druku un arī dažādām citām tehnikām papildinot panākt, tas pašai sev ir izaicinājums, tikai to filcējumā izdarīt," atzīst māksliniece.
Arī jaunāko darbu sēriju veido logu rāmji, šoreiz tie ir precīzas kopijas no Ogres senajām koka ēkām, un arī šajos rāmjos smalki filcēti darbi.
"Jo es pati esmu ogrēniete un vienmēr esmu priecājusies par koka ēkām – kūrorta apbūvi. Tāpēc arī no manām bērnības atmiņām un tām vīzijām, arī varbūt, kā tehniski savu putekļveidīgo smalko filcējumu savaldīt un ielikt kaut kādā rāmī, man dzima ideja par šo sēriju Ogres kūrortā," skaidro Kaprāle.
Šajā sērijā iekļautas māksliniecei pašai subjektīvas un tuvas atmiņas, jo arī viņas vecmāmiņai bijusi koka māja Ogrē ar dārzu.
"Man tās bija tādas ļoti gaišas atmiņas, tā nebija varbūt 20., 30. gadu kūrorta dzīve, bet man tas bija kā tāds bērnības kūrorts," bilst Kaprāle. "Man Ogrē arī tagad un vienmēr ir bijis tāds kūrorts pēc darba dzīves, jo es lielākoties arī pašlaik strādāju Rīgā, strādāju Ikšķilē un tad Ogrē tas mans kūrorts."
Līvas filcējums nav biezs, bet gluži pretēji – caurspīdīgs.
"Praktiski par filcējumu ir pieņēmumus, ka ir stingrs, kārtīgs. Es parotaļājos un pretojos šai tehnikas pamatīpašībai, jo mans filcējums ir gandrīz tāds putekļveidīgs. Ļoti plāns.
Tas ir mans tāds tehniskais izaicinājums un mana vēlme saglabāt šo vilnas pūkainību, virsmas taktilo īpašību, viņa netiek apstrādāta ar lakām vai kaut kādiem cietinātājiem, lai būtu stingra.
Man gribas šo vilnas dabisko pūkainību, bet reizē ļoti pretēji dabiskam filcējumam man viņš ir ļoti plāns.
Man filcējot brīžam ir tā sajūta, ka nevis, vairāk filcējot, paliks stingrāks un blīvāks, bet ir viens moments, ka tur pietrūkst vilnas un sāk plīst caurumos. Tur ir ļoti jāseko līdzi tam procesam," par savu tehniku stāsta Kaprāle.
Šis pavasaris Līvai Kaprālei īpaši rosīgs, šoreiz arī ar izstādēm, jo svētdien, 1. martā, Ikšķiles luterāņu baznīcas izstāžu zālē atklāta grupas izstāde "Saruna par tekstilu. Filcs”, kurā starp citām tekstilmāksliniecēm arī Līvas darbi, tā iepazīstinot ar filcēšanas klātbūtni un dažādību Latvijas tekstilmākslā.
Līva Kaprāle kopš 2012. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre, piedalās grupu izstādēs, sarīkojusi vairākas personālizstādes, pirmā personālizstāde notikusi dzimtajā Ogrē, savukārt jaunākā personālizstāde aplūkojama kultūras pilī "Ziemeļblāzma” līdz 28. martam.
