Tomēr gada laikā Rīgas mākslas telpu piepilda dažādi mākslas notikumi – no Borisa Bērziņa un Māra Ārgaļa retrospekcijām līdz pat unikālajam Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznu multimediālajam projektam plūstošas video un skaņu upes veidolā.
Tā kā šogad nozīmīgo deviņdesmito jubileju svin māksliniece Džemma Skulme, to Latvijas kartē iezīmē projekts “Mākslai vajag telpu” ar vasaras mājas atklāšanu Pārdaugavā un jauno mākslinieku piedalīšanos, vienlaikus aktualizējot izstāžu vietu trūkuma trūkumu problēmu mūsu valstī.
2015.gads tiek nodēvēts arī par multimediju patriarha Hardija Lediņa gadu, radot vizuālus, muzikālus laikmetīgās mākslas notikumus, tostarp atdzīvinot performanču garu Botāniskā dārza Palmu mājā. Laikā, kad vārdus “performance” vai “multimediju māksla” Padomju Savienībā nelietoja, šis unikālais mūziķis pārsteidza, šokēja un iedvesmoja.
Gada pirmajā pusē tiek pasniegta arī nozīmīgākā balva Latvijas mākslā – Purvīša balva, izvērtējot divu gadu spilgtākos izstāžu dzīves notikumus, par Purvīša balvas ieguvēju kļūst mākslinieks Miķelis Fišers ar savu provokatīvo, filigrāno un daudznozīmīgo kokadēlīšos griezto citplanētiešu un mūsdienu civilizācijas konfliktzonu.
Vasaras vidū Cēsis turpina ikgadējo mākslas festivāla tradīciju, arīdzan ar laikmetīgās mākslas izstādi Cēsu alus brūzī, kurai šogad kuratore Inga Šteimane izvēlējusies starptautisku mākslinieku komandu. Savukārt Dubultu stacijā tiek atklāta jauna laikmetīgās mākslas izstāžu telpa.
Rudens sākumā par nozīmīgu mākslas procesu virzītāju kļuvis Starptautiskais Laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”, kas šogad iezīmē dažādas savstarpēji saistītas, it kā marginālas tēmas visā pasaulē, un tam pievērš uzmanību vairākas performances.
Pašā Vecrīgas sirdī - Rīgas biržā regulāri notiek vērienīgas izstādes: festivāla "Tête-à-Tête" ietvaros ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu pirmoreiz Latvijā aplūkojami tādu meistaru kā Pikaso, Van Goga un Renuāra Provansas valdzinājuma ietekmē radīti darbi, vēlāk tam seko plaša Dānijas laikmetīgās mākslas izstāde. Uz Rīgas biržu atvesti arī Boloņas mākslas muzeja lielākie dārgumi izstādē “Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti”, bet līdz pat nākamā gada janvāra beigām turpināsies izstāde “Nikolajs Rērihs un Latvija”.
Tomēr pasaules mākslas kartē Latviju visvērienīgāk iezīmē dalība 56. Venēcijas mākslas biennālē ar mākslinieku tandēma Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša radīto Latvijas ekspozīciju “Armpit” jeb “Paduse”, atklājot slēpto vīriešu pasauli – garāžās jeb tā dēvētajos bērnības sapņu štābiņos, paverot abiem māksliniekiem plašākas līdzdalības iespējas citos starptautiskos laikmetīgās mākslas notikumos nākotnē.
