Gleznotāja no publiskiem pasākumiem izvairās, bet izstāde esot veids, kā komunicēt ar cilvēkiem un izvērtēt savas gleznas. Vislabprātāk Biruta Delle gleznotu tikai dabu, bet māksliniece nespēj norobežoties no aktuālajām norisēm pasaulē.
"Es netaisītu tās tematikas, bet pasaule tomēr ir nemierīga. Un tas skar arī Latviju, un es nevaru būt vienaldzīga," saka māksliniece. "Faktiski glezniecība ir sava veida meditācija. Un tad domāšana traucē. Neko tad nevar darīt. Pat ne mūziku klausīties. Māksla vispār ir ticības jautājums. Ne reliģiskā ziņā. Ja tu tici tam, nevis sev, bet dabai! Tad ir jātic pilnībā! Tur nevar būt nepareizs tonis, jo dabā kļūdu nav. Dabā viss ir perfekti."
Biruta Delle vienmēr ar bijību piemin savu skolotāju - gleznotāju Ansi Stundu un gleznojot joprojām aizdomājas, kāds būtu viņa vērtējums.
"Pamatdoma bija – un ja nu viņš redzētu? Vai viņš būtu apmierināts ar mani? Un nevienu gadu nav bijis, ka es domātu, ka viņš ieraudzītu un nebūtu vīlies," stāsta Delle. "Es nezinu kas ir iedvesma! Es tiešām nezinu. (..) Tā būtība jau ir jebkurā smilgā, zāles stiebros. Pilnīgi visur, vajag tikai iziet ārā un paskatīties!"
Izstādes “Citadelle” norises laikā līdz 5. novembrim mākslinieces klātbūtni pastiprinās režisores Dailas Rotbahas 90. gados uzņemtā dokumentālā filma “Biruta Delle”.
