Visi Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Valmierā īstenotie objekti ir izvietoti pilsētvidē, tie ir ērti un droši apskatāmi arī pandēmijas laikā. Turklāt līdz 20. decembrim sabiedrisko mediju portālā LSM.lv iedzīvotāji ir aicināti balsot par savu iecienītāko "Objektu parādes" darbu.
Viena no objektu autorēm – māksliniece Aija Baumane-Līce radījusi krāsainus klausāmus, skatāmus un kāpelējamus objektus ap kādreizējo bērnu bibliotēku "Zvirbulis", objektam dodot nosaukumu "Zvēri neaizmirst!”. Savukārt bagāto vēsturi par šo vietu izpētījusi Anta Straumēna no Āgenskalna apkaimes biedrības.
Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” māksliniece raksturoja idejas rašanos: “Viņiem bija sāpīgi par šo vietu, jo pirms neilga laika šeit tika renovēta apkārtne, bet to aizmirsa renovēt līdz galam. Līdz ar to bērni palika bez savām atrakcijām un viņu spēļu laukuma. Mēs vēlējāmies pievērst uzmanību šai vietai un būtībā pastāstīt, ka šis namiņš nav noplucis ķieģeļu namiņš, kas jālikvidē, bet patiesībā tas ir ļoti sens, ar lielu vēsturi. Tas sevī glabā daudz interesantu stāstu.”
Par šīs vietas vēsturi, kura aizsākusies 1877. gadā, kad šeit uzbūvēts zirgu stallis, stāsta viens no Aijas Baumanes-Līces radītajiem objektiem “Dzeltenais pūpēdis – mājas seja”. Tā kā pēdējos 70 gadus šajā namā atradās bērnu bibliotēka, tas arī noteicis, kā izskatīties vides objektiem.
“Šie objekti ir kā atsauce uz pagātni, kas joprojām ir dzīva un kas laužas ārā no bibliotēkas,” atzīmēja māksliniece.
Aija Baumane-Līce stāstīja, ka visi šie zvēri-objekti – krokodils, citplanētietis, sarkans četrkājis – ir cēlušies no viena kuba. Tā ir arī atsauce uz bērnu un jauniešu vidū populāro spēli “Minecraft”. Šo objektu mērķis ir cilvēkiem radīt sajūtu, ka tos ir iespējams aiztikt, tiem var iet klāt un interaktēt. Pēc mākslinieces vārdiem, šie objekti nav skatāmi, bet apdzīvojami.
Viens no programmas objektiem ir arī mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo "Metamorfozes” ar oriģinālām, 157 gadus senām Operas nama fasādes skulptūru detaļām. Tas atrodas pretī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkai. Publiskās mākslas programmas “Kopā” vadītāja Līga Lindenbauma raksturoja savas pārdomas pēc skulptūru fragmentu ieraudzīšanas: “Kad nācu šo objektu apskatīt pirmajā reizē, mūsu iekšējā objekta atklāšanas dienā, pirmajā mirklī man šķita, ka šis pilsētvides objekts te ir bijis vienmēr.
Šķiet, ka objekts šajā vietā tik organiski iekļaujas, ka man ir jādomā par to, kas te ir bijis agrāk.”
Līga Lindenbauma stāstīja, kā radās programmas “Kopā" koncepcija: “Ja nebūtu pandēmijas, šīs programmas vispār nebūtu, jo tā ir tapusi kā atbalsta programma vizuālās mākslas pārstāvjiem pandēmijas laikā. Tas ir projekts, kurā māksliniekiem bija jāiesniedz projekts saistībā ar apkaimēm, institūcijām vai sabiedrības grupām, kas ir ieinteresētas kāda objekta veidošanā. Šis nosaukums “Kopā” radās, domājot par šo programmu, par šo laiku. Vēl vasarā bija jūtama savstarpējā solidaritāte, kas bija izteikta pirmās pandēmijas posma iezīme.”
Svarīgs aspekts arī bijis tieši sadarbība starp māksliniekiem un viņu partneriem.
“Kad mākslinieki iesniedza projektus konkursā, tad viņi norādīja, kurā vietā, kurā apkaimē, kurā pilsētā šie objekti tiks veidoti.
Tas arī bija šīs programmas konkursa mērķis, lai mākslinieki par šiem objektiem domā ne tikai kā savām ambīcijām, bet arī par to, kas ir vajadzīgs.
Tāpēc arī bija nosacījums, ka projekti bija jāiesniedz kopā ar sadarbības partneri – kādu apkaimes biedrību, institūciju,” atzīmēja Lindenbauma.
Programmā īstenoti 10 vides objekti, kurus veidojuši 18 mākslinieki, vairāki objekti tapuši, sadarbojoties autoru kolektīvam. Ir autori, kas ilgstoši strādājuši kopā, taču ir arī tādi, kas tandēmu izveidojuši, strādājot tieši pie šīs programmas. Tādi ir mākslinieks Miķelis Mūrnieks un dzejnieks Henriks Eliass Zēgners, abu kopprojekts "Tavs nogurums nav tava vaina” ir 10 krāsaini soliņi ar dzejas elementiem.
Henriks Eliass Zēgners raksturoja projekta realizāciju: “Soliņu dizains ir Miķeļa Mūrnieka veidots un piedod viņiem, manuprāt, gandrīz vai skulptūras līmeņa estētisko kvalitāti. Dizains tika veidots, atsaucoties uz Rīgas pilsētvides mantojumu. Mēs arī sadarbojāmies ar Rīgas Apkaimju aliansi. Soliņi ir izvietoti desmit vietās, no kurām viens ir centrā – Tērbatas ielā, bet pārējie ir Ziepniekkalnā, Zolitūdē, Sarkandaugavā, Purvciemā un citur dažādās Rīgas apkaimēs.”
Henrika Eliasa Zēgnera un Miķeļa Mūrnieka veidotie soliņi tapuši kā atsauce uz mikrorajonu pagalmiem, tie izvietoti vietās, kur vai nu pietrūkst vietas, kur apsēsties, vai kur agrāk ir atradušies atpūtas soliņi, kas tikuši demontēti vai salauzti.
“Katrā no soliņiem mēs iestrādājām plāksnīti ar dzejas miniatūru. Tās divas rindas, kuras dublējas šajos desmit soliņos. Tās ir “Tavs nogurums nav tava vaina,” un “Mazais un mīļais, šeit tu esi drošībā.” Mūsu ideja bija, ka nogurums atsaucas gan uz sagurušo pilsētvidi, gan, no otras puses, uz to mūsdienu dzīves drudžaino ritmu, kura ietvaros visi ir saguruši un kurā rodas mūsdienās tik populārā trauksme,” skaidroja Henriks Eliass Zēgners.
Dzejnieks arī atklāja, ka pašlaik notiek saskaņošana, un visi soliņi paliks savās vietās, izņemot vienu, kurš atrodas Lielo kapu teritorijā un ap kuru ir sacēlušās diskusijas.
Gan Rīgā redzamie objekti, gan arī pārējās Latvijas vietās uzstādītie vides objekti būs skatāmi vismaz līdz nākamā gada 10. janvārim. Uzzināt vairāk par visiem 10 objektiem, kā arī līdz 20. decembra pusnaktij nobalsot par savu favorītu iespējams šeit.
