Sabīne Vernere tikai šogad absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnodaļu un ir visjaunākā no projekta “Blumbergs. Bezgalība” izstāžu sērijas dalībniecēm fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājā.
Jauno mākslinieci Sabīni Verneri fascinē cilvēka visintīmākās domas un zemapziņas norises. Savos bezkaunīgajos tušas gleznojumos, kur izmantots pat vasks ar svešu ļaužu noņemto ķermeņa apspalvojumu, viņa spēj atklāt, kā pasaule iedarbojas uz cilvēku un to deformē.
Sabīne Vernere neapzināti ietekmējusies no mākslinieka Ilmāra Blumberga pasaules skatījuma, savos darbos atstājot vietu skatītāju interpretācijai.
“Man ļoti patīk viņa bezkaunīgais godīgums – tāda sajūta, kad tu skaties... un viņš ir tik patiess, ka tev paliek bišķiņ neērti… Tas ir tas, ko es viņā visaugstāk vērtēju – tā taisnības teikšana,” stāsta jaunā māksliniece.
“Viņas mākslinieciskais temperaments mazliet līdzīgs [Blumbergam], jo viņa pasauli tver ļoti lielu un pārvērš ķermeniskās metaforās. Tas ir tāds paņēmiens, ko arī Blumbergs darīja – viņš stāstīja par pasauli ļoti plašās kategorijās filozofiskās, bet metaforas bija veidotas ļoti ķermeniskas,” analizē izstādes kuratore Inga Šteimane.
Tušas zīmējumu izstādē ar nosaukumu “Bez-kaunīgs” dominē atkailinātu cilvēku tēli neērtās situācijās. “Tīri estētiski var saredzēt, kuri pazīst Blumberga mākslu, - tas līnijas smalkums un pludinājumu smalkums, faktūru lietas, kas izstrādātas līdz smalkākajām detaļām, ne tikai izstrādātas, bet arī izjustas un izveidotas līdz smalkākajām detaļām un līdz pilnībai novestas – tas raksturīgs arī Sabīnei,” stāsta Šteimane.
