Piecas atšķirīgas sievietes un mākslinieces vienojušās kopējā projektā “Es pieskaros sev”, lai paustu savu sajūtu par sievietes ķermeni un seksualitāti, vairoties no pierastajiem stereotipiem.
''Izstādes kopsaucējs, pirmkārt, ir tas, ka tā ir feministiska izstāde," norāda izstādes idejas autore Jana Kukaine. "Pamatā ir doma uzdot jautājumu par sievietes ķermeni, par sievietes pieredzi, par sievietes redzējumu. Šī tēma izaug no manas grāmatas “Daiļās mātes” , kur es vairāk rakstu par mātišķo, bet šajā izstādē mēs šo tēmu paplašinām."
Rasas Jansones darbs “Diēta” ar koka plauktos izstādītām aptuveni 400 pašas rokām gatavotām konservu burkām, ir veltījums mākslinieces mammai un īpaši vecmammai, kurām konservēšana bija dzīves nepieciešamība, nevis brīva izvēle.
"Es gribēju novest līdz tādam absurdam veco joku, ka sievietēm visu laiku tiek stāstīts, ka esat foršas, jūs jau varat būs radošas!" skaidro māksliniece Rasa Jansone. "Tad, kad es konservēju, es mēģināju iedomāties visu to, ko viņa ir ierunājusi katrā tajā burciņā. Tad, kad zvanīja man draudzenes un es kapāju, marinēju un stāvēju pie milzīga katla, kurā sterilizējās burkas, un viņas man jautāja – kā tev iet? -, es neteicu, ka es gatavoju ēst, es teicu, ka es nodarbojos ar mākslu!"
Izstādē par sievietes ķermeņi tiek piedāvāts domāt atšķirīgos rakursos. Skaistumkopšanas tēma izcelta Ingrīdas Pičukānes videoperformancē. Vajadzība pēc fiziskām kustībām atrādīta Evas Vēveres videodarbā, bet vispārējs ķermeniskās izlādes piemērs ar emocionālu un pat histērisku kliegšanu vērojams Ingrīdas Pičukānes videoperformancē “Kliedziens” un objektā ''Klusuma taure''. Bet Andas Magones cikls “Dvīnes” ir desmit gadu garumā tapis foto stāsts, kas fiksē mākslinieces un viņas draudzenes ķermeņa novecošanu.
Feministiskās idejas izstādē “Es pieskaros sev” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē būs skatāmas līdz aprīļa beigām.