Šajā noliktavā glabājas ārzemju mākslas tēlniecības kolekcija – pasaulē zināmu skulptūru nolējumi, kas ir vairāk nekā 100 gadu veci.
"Te ir Mozus, kurš nemaz nevar pa šīm durvīm iziet taisni, tāpēc viņam tika speciāls karkass būvēts un viņš arī uz šī karkasa ir palicis un gaida, kad viņu vedīs uz ekspozīciju," stāsta Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju mākslas departamenta krājuma darba vadītāja Zane Lūse.
Šīs skulptūras ir ļoti trauslas. Daudzas sadalītas pa daļām, lai būtu vieglāk transportējamas. Tomēr liela daļa nav izjauktas. Uz jauno krātuvju kompleksu tās tiks pārvestas tikai tad, kad būs izgatavoti tām īpaši piemēroti podesti, lai skulptūras vairs nebūtu jāpārvieto.
"Pats mūsu kolekcijas pamats ir Vilhelma Neimaņa, pirmā mākslas muzeja, toreiz Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktora pasūtījumi 20.gadsimta sākumā toreizējai skulptūru jeb kolonnu zālei," stāsta LNMM Ārzemju mākslas departamenta tēlniecības kolekcijas glabātāja Mare Heimrāte.
Kad pirms gandrīz septiņiem gadiem Rīgas pils ugunsgrēka dēļ bija jāpārvieto pilī izvietotā Mākslas muzeja kolekcija, muzeja speciālistiem bija iespēja pievērsties pētniecības darbam – meklēt mākslas darbu izcelsmi, darbnīcas, kur tie veidoti.
"Šis zīmogs ir no Augusta Gerbera darbnīcas Ķelnē, un tātad Mozus ir viena no tām skulptūrām, kuru Neimanis, pirmais mākslas muzeja direktors, pasūtīja 20. gadsimta sākumā," turpina Heimrāte. "Avoti liecina, ka tā ir bijusi augstas klases firma un arī paši nolējumi ir ļoti augstas kvalitātes."
Kolekcijā atrodamas skulptūras ar Berlīnes valsts muzeja nolējumu darbnīcas un karalisko muzeju nolējumu darbnīcas zīmogiem. Interesanti, ka daudzi skulptūru oriģināli nav saglabājušies, tāpēc šie nolējumi ir vēl nozīmīgāki.
"Tā ir tāda milzīga gara bagātību krātuve, kurā tiks apkopotas ne tikai mākslas muzeja, bet apmēram trešdaļas visa Latvijā esošā muzeja krājuma vērtības, tāpēc šai vietai ir tik ļoti liela kultūrpolitiska nozīme, es gribētu arī teikt emocionāla nozīme," uzsver LNMM direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova.
Svarīgi, ka jaunajā krātuvē būs mākslas darbiem piemēroti apstākļi – pietiekoši plašas telpas, lai tie nebūtu saspiesti, īpaši temperatūras un gaisa mitruma apstākļi. Tomēr muzeju cilvēki aicina apmeklētājus būt pacietīgiem.
"Lai šī ēka sāktu funkcionēt un mēs sāktu aicināt apmeklētājus, muzejiem būs vajadzīgi krietni mēneši, ja ne vesels gads, lai mēs gan pārvestu šos priekšmetus, gan izvietotu, gan veiktu visas šīs muzeālās, profesionālās darbības," skaidro Derkusova.
Jaunajā muzeju krātuvē, kā zināms, glabāsies mākslas darbi un priekšmeti no Nacionālā mākslas muzeja, Mūzikas un rakstniecības muzeja, Nacionālā vēstures muzeja un Kino muzeja krājuma.