Viens gan nav noliedzams - Ivars Poikāns ir viens no retajiem Latvijas māksliniekiem, kurš savos darbos vienmēr aktīvi runājis par sava laika aktualitātēm un problēmām.
Ivara Poikāna daiļradi daudz tuvāk tagad var iepazīt Ingas Bunkšes grāmatā „Ivars Poikāns. Laikam nav nozīmes", kas, kā iepriekš ziņots, tikko nākusi klajā apgādā "Neputns".
Es negribu cilvēkus baidīt un būt par „vārnu" - nelabu ziņu pieķērcēju, bet garlaicība jau mums nedraud, kā jūs manāt, vai ne? Pēc ziņām un visa pārējā - gan lokāli, gan globāli," teic Ivars Poikāns.
Mākslinieks šobrīd visapkārt notiekošo dēvē par notikumu Getliņiem, jo tā tiešām ir neaptverami milzīga notikumu gūzma, kas ir sablīvējusies mums apkārt, un ir vajadzīgs arvien vairāk filtru, lai šos notikumu Getliņus sašķirotu un izfiltrētu no tiem patiesi svarīgo un būtisko.
Ja visai ilgu laiku savā mākslā viņš vairāk izpaudās kā jaunlaiku Indriķis jeb notikumu hronists, tad tagad vairāk kļuvis par vērotāju. To viņš apliecināja arī savā personālizstādē aizvadītā gada rudenī, kuras centrālie tēli bija ļoti savdabīga izskata vērotāju tēli ar milzīgām acīm, kuras gleznas skatītāju neizlaiž no sava redzesloka, lai arī kurš viņš telpā atrastos.
„Es šo tēlu esmu izveidojis no dažādām detaļām jeb „klonējis", taču būtisks man bija acu skatiens, jo savā mākslinieka pieredzē es esmu ievērojis, ka var neuzgleznot seju, bet noteikti jāuzglezno acis. Ne velti ir teiciens, ka acis ir dvēseles spogulis. Un ļoti efektīgi ir, ja acis skatās virsū. Es esmu atradis paņēmienu, kā var uzgleznot acis, kas skatās uz priekšu, bet, pārvietojoties telpā, rodas sajūta, ka tās seko pa labi un pa kreisi jums līdzi. Tā ir man tāda zināma profesionāla aizraušanās un reizē bišķi puiciska spēlēšanās," stāsta Poikāns.
Viens no vērotājiem likts arī uz Ivara Poikāna daiļradei veltītās, tikko klajā nākušās grāmatas vāka. Tas ir vērotājs, no kura galvas izšaujas vulkāns, un mākslinieks atklāj, ka to var uztvert arī kā viņa pašportretu, kas atainots caur humora prizmu.
Humors un ironija vispār ir ļoti būtiskas Ivara Poikāna darbu sastāvdaļas, ko arī atklāj grāmata, iepazīstinot, kā tas izpaudies dažādos viņa daiļrades posmos. Grāmatā apkopta bagātīga darbu izlase, ko papildina grāmatas autores, mākslas zinātnieces Ingas Bunkšes teksti, kā arī paša mākslinieka komentāri par saviem darbiem.
„Viņš tik ļoti interesanti stāsta par saviem darbiem, un viņa valoda ir tik bagāta un krāšņa, ka būtu grēks to zaudēt. Tāpēc grāmatu veido divas daļas. Viena daļa ir intervijas ar mākslinieku, bet otra - manis rakstītais, kurā es mēģinu tuvoties viņa citkārt pārprastajiem vai varbūt pat pretrunīgi vērtētajiem darbiem," atklāj Bunkše.
Gadu gaitā attieksme pret viņa darbiem ir mainījusies. Bet tas saturs, ko viņš ir ielicis darbos, reizēm ir ticis pārprasts un pilnīgi savādāk interpretēts, - laikam jau tā ir, ka mākslas darbs dzīvo pats savu dzīvi," turpina mākslas zinātniece.
Pats Ivars Poikāns vēl piebilst, ka šī mākslas darbu sava dzīve dažkārt mēdzot būt pat visai kurioza.
„Ir tādi notikumi, kas mani dažreiz pat pārsteidz un šokē, bet tur jau es vairāk neko nevaru regulēt. Darbi tiek komentēti visādos neparedzamos veidos, un cilvēki tur saskata tādas lietas, ko es nekad mūžā neesmu domājis, taču pēc tam atklāju, ka varbūt zemapziņā tas tomēr ir izpaudies. Tā kā tas ir ļoti interesanti. Es tādas situācijas ļoti mīlu, jo tas dod stimulu strādāt uz priekšu. Tāda forša sajūta," uzsver mākslinieks.
Ivaram Poikānam vienmēr piemitusi arī tieksme visam pretoties, un tas atspoguļojas arī viņa darbos. Viņš pats to dēvē par IPK, ko var atšifrēt divējādi - gan kā indivīda pretošanās kustība, gan kā Ivara Poikāna kustība. Kāda tā ir - par to plašāk var uzzināt tikko klajā nākušajā grāmatā „Ivars Poikāns. Laikam nav nozīmes". Grāmatas prezentācija notiks 28.augustā Mūkusalas mākslas salonā.
