Venēcijas mākslas biennālē 31.maijā apskatei plašākai publikai tiks atklāta Latvijas ekspozīcija "North by Northeast". Latvijas ekspozīcija pirmo reizi atradīsies vēsturiskā un nozīmīgā mākslas teritorijā Venēcijas centrā - Arsenālā -, kas nodrošinās gan lielāku apmeklētību, gan arī labākas iespējas parādīt radošo veikumu pasaules mēroga mākslas profesionāļiem, kritiķiem un kuratoriem.
„Man liekas, ka izvēle ir laba. Gan Krišs Salmanis, gan Kaspars Podnieks ir mākslinieki ar lielu pieredzi. Šajā reizē ir izdevies savienot tādas diezgan nesavienojamas lietas – konceptuālo pieeju, idejas lēcienu ar es pat teiktu nacionāli romantisku motīvu klātbūtni, kas mani pat drusku pārsteidza šo mākslinieku sniegumā. bet tas varētu būt interesanti, ka tomēr ir šāda norāde uz lokalitāti, latvisko nervu un tomēr viņi strādā globālā kontekstā,” uzskata Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.
Arī Laima Slava abu māksliniekus Latvijas pārstāvjus slavē, nosaucot par „ļoti nopietniem, ļoti pārliecinošiem un stabiliem” māksliniekiem.
Ļoti nopietni, ļoti pārliecinoši, stabili mākslinieki. Varbūt mēs negaidīsim kādus lielus pārsteigumus šajā sakarā, taču tā stabilitāte arī ir liela vērtība,” norāda Laima Slava. „Diezgan svarīgi, ka šajā reizē mēs parādīsimies Arsenāla telpām. Tāpēc ir svarīgi, ka šoreiz ir mākslinieki, uz kuriem var paļauties.”
Runājot par latviskumu mākslā un spējām to piedāvāt, Solvita Krese atzīst, ka viņai šoreiz nacionālo elementu klātbūtni izraisījusi zināmu pārsteigumu, jo par nacionālajām skolām un nacionālajām iezīmēm laikmetīgajā mākslā vairs īpaši netiek runāts.
„Īstenībā par nacionālām skolām vai nacionālām iezīmēm laikmetīgajā mākslā vairs īpaši nerunā. Praktiski viss ir salicies globālajā kartē. Mākslinieki paši ļoti daudz ceļo un ietekmējas no globālām lietā,” skaidro Krese. „Bet nenoliedzami tiek novērtēts tas, ja parādās nacionālais šarms vai eksotika. Tas parasti piesaista gan mākslas ekspertu, gan publikas uzmanību. Bet es neuzskatu, ka tas būtu jāuzstāda par mērķi. Noteikti, nē!
Jāpiezīmē, ka pasaulē ir palikušas ļoti maz tādas skates, kur mākslinieki tiek izvēlēti pēc šī nacionālā principa. Nacionālās piederības aspekts palēnām izplēn un kļūst aizvien nenozīmīgāks laikmetīgajā mākslā. ”
Latvijas ekspozīcijas kuratore Alise Tīfentāle gan piekrīt viedoklim par nacionālās piederības nozīmi laikmetīgajā mākslā, gan arī oponē.
„Protams, no vienas puses, ir jāpiekrīt, ka mūsdienu mākslā nacionālā piederība nav tas pirmā svarīguma jautājums, bet tajā pašā laikā Venēcijas biennāle ir palicis vienīgais mākslas notikums, kas darbojas pēc šāda principa. Tas ir labi Latvijas mākslai, jo tā ir viena no retajām iespējām tur iekļūt mūsu māksliniekiem. Otrkārt, protams, laikmetīgās mākslas izteiksmes līdzekļi ir kosmopolītiski, taču saturs, ko mākslinieks savā darbā ieliek, gribot negribot, ir saistīts ar to vidi, kurā viņš dzīvo un strādā, kurā ir viņa saknes. To mēs nevaram noliegt, un tas padara šo mākslu interesantu un daudzveidīgu,” uzskata Alise Tīfentāle.
Venēcijas mākslas biennāle notiek reizi divos gados un ir prestižākais notikums starptautiskajā vizuālās mākslas dzīvē, kurā ar savām ekspozīcijām piedalās valstis no visas pasaules. Tā ir senākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, sasniedzot gandrīz 450 000 cilvēku apmeklējumu 2011. gadā. Latvija Venēcijas mākslas biennālēs piedalās kopš 1999. gada.
