Jau vēstīts, ka no 14. novembra līdz nākamā gada 25. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" skatāma izstāde „Saules sistēmas perspektīva”, kurā eksponēti vairāk nekā 70 mākslinieku darbi no LNMM krājuma, autoru personīgajām kolekcijām, privātkolekcijām. Izstādei top arī jauni kosmosa tēmai veltīti darbi.
Mākslinieks Valdis Celms
Visums jau ir arī šeit (rāda uz sevi)... parasti domā, ka mēs esam kaut kur, ne ta pasaules centrā, ne ta pasaules malā, un tā pasaule ir nezin kur projām... Bet tās visas likumības jau arī šeit un līdz ar to tas centrs ir tajā vietā un laikā, kad sākām sevi apzināties.
Un iedziļinoties sevī, mēs arī izzinām Kosmosu un līdz ar to tepat viss ir. Tas ir ļoti intuitīvi.
Vienā brīdī, kad tu izdomā un saproti racionāli, tas viss izmainās un tu redzi caur tēliem. Un es meklēju tādus tēlus, kas man parāda Visumu mazajā un otrādi. Cilvēks kā Visums un Visums kā cilvēks.
Māksliniece Aija Zariņa
Mani kosmosā interesē civilizācija un dabas augstākā attīstība. Atslēga šai izstādei ir cilvēka kā būtnes tālāka attīstība un sistēmas kā tādas, tas ir mūsu civilizācijas, attīstība.
Jo mūsu civilizācija ir iegājusi kaut kādā strupceļā, kurā viņa mēģina attīstīties tehnokrātiski, bet Kosmosā tā attīstība notiek kā dabas attīstība, jo kosmoss ir arī dabas daļa. Un cilvēks viņā attīstās evolucionāri saskaņā ar viņas likumiem. Un ļoti svarīgi, lai mēs kā cilvēciskas būtnes ievērotu šos likumus un mūsu attīstība būtu tālāk.
Mākslinieks Māris Subačs
Varbūt cilvēki to sauc par kosmosu, bet faktiski tā ir kaut kāda Dieva klātbūtne vai neredzama Dieva realitāte visapkārt.
Viņu bieži nesauc par nesauc vārdā Dievs un viņu pielūdz reizēm vairāk mākslinieki nevis mācītāji, bet mākslas darbs, ja viņš ir interesants un cilvēkiem patīk viņu skatīties, tā ir kaut kāda Dieva klātbūtnes uzzīmēšana.
Varbūt sākumā es esmu vairāk dogmatiski domājis, bet ar laiku es arvien vairāk domāju mākslinieciski kā par tīri estētisku bildi, estētisku ornamentu vai estētisku zīmi. Un neredzamā Dieva realitāte ir tas, ko saprot zem vārda Kosmoss, vai šis darbs smuki izskatās, vai man te kaut kas darbs patīk. Kā profesionāls mākslinieks.. man liekas uztaisīt darbu, kas vienkārši patīk, ir stipri grūtāk nekā darbu, kas teorētiski ir labs.Ja mākslinieks vienkārši uztaisa darbu, kas cilvēkiem patīk, tur ir kaut kāda komiska likumsakarība. Varbūt tas ir Dievs, ko sauc vārdā kosmoss, varbūt tas ir Dievs, ko attēlo mākslinieki nezīmējot tīri dogmatiskus sižetus.
Māksliniece Solveiga Vasiļjeva
Es ļoti daudz spēlējos ar spoguļplaknēm un dažādi deformētām, līdz ar to es pati to Visumu esmu radījusi.
Un tas daudz neatšķiras no tā Visuma, ko skatāmies dažādos televīzijas raidījumos vai kādreiz žurnālā "National Geographic". Patiesībā jau mēs neradot to tīri fiziski, varam ceļot pa to savos kanālos...čenelingos tā saucamajos. Un tas ir ar zīmuli? Jā, tas ir ar zīmuli, tā ir mana tehnika.
Kaut kad ziemā sāku un pavasarī beidzu. Tas bija kaut kāds tunelis gandrīz vai kur iegāju vairāku mēnešu garumā. Un tad to darbu aprīlī beidzu, sapakoju un beidzu un tas uzreiz aizceļoja uz Prāgas modernās mākslas triennāli.
Izstādes kuratore Elita Ansone
Nav nekā interesantāka, kā uzzināt, kā ir uzbūvēta pasaule un kā darbojās Visums! No vienas puses arto nodarbojas fiziķi, bet no otras – arī māksliniekus fascinē šis jautājums. Daudzu gadu garumā pētot mākslas darbus es secināju, ka veidojas milzīga liela darbu grupa, kas runā par to, kā ir uzbūvēts Visums, no kā tas ir radies, kāda ir evolūcija? No kā sastāv viss esošais? Arī mani fascinē šāda veida māksla.
Vairākās tematiskās grupās iespējams latviešu mākslu apvienot.Izstādē ir pasaules rašanās gan Lielajā sprādzienā, gan mitoloģiskais uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli. Tad ir pasaules evolūcija dažādās abstraktās formās, ir bezgalība, ir pasaule kā šķitums un mūsu optiskās uztveres ierobežojumi, kas mākslas darbos labi parādās jau no 70.gadiem. Četrdesmit gadu mākslas darbi ir šajā izstādē, un arī nedaudz senāki.
Pēdējos desmit gados šis virziens ir ārkārtīgi aktuāls – izmantot zinātnieku veiktos pētījumus mākslas darbu radīšanā. Ir tāds terminoloģisks apzīmējums kā „molekulārā estētika”, ka sīkdaļās, atomos, molekulās mākslinieks ierauga makropasaules tēlu.
Un visbiežāk tas abstraktā formā parādās, līdzīgi kā Nila Bora attēlotais atoma modelis ir līdzīgs Solārai sistēmai, tā mākslinieki attēlo, rada šos sīkdaļu tēlus kā milzīgas kosmiskas ainavas. Tas ir pēdējo desmit gadu jaunums. Bet ja runā par vēsturi, kā ir kosmiskā filozofija veidojusies, tad droši var teikt, ka tas ir 20.gs.sākuma modernisma virziens.
Krievu mākslā ir tāds virziens kā krievu kosmisms, ko iespaidoja krievu reliģiozie filozofi un neliela sasaiste Gustava Kluča mākslā viņa agrīnajos darbos ir redzama, kas nāk no viņa ietekmētā supremātisma. Tad nākošais attīstības posms ir sešdesmitajos gados, kad ir kosmosa iekarošanas ēra, gan padomju savienībā, ASV šis programmas par kosmosa iekarojumiem tika radītas valstiski subsidētas, atbalstītas. Tas arī parādās izstādē. Septiņdesmtajos gados tas mainās, arvien abstraktāka attieksme paliek, arvien fantastiskāka.
Astoņdesmitajos gados savukārt parādās etnogrāfiskā līnija, kad latviešu ģeometriskais ornaments tiek interpretēts kā universāla ģeometriska zīme, kas ir modelējusi kosmosa uzbūvi. Savukārt deviņdesmitos iezīmē reliģiozitātes uzplūdi. Var burtiski iedalīt svarīgākos attīstības posmus pa desmitgadēm. Zinātniskais virziens šobrīd ir visaktuālākais, ar ko nodarbojas Gints Gabrāns, piemēram.
LNNM direktore Māra Lāce
Šodien es lasu interneta ziņā, ka Eiropas zinātnieku konstruētā zondi Filay, kas trešdien veica komosa izpētes vēsturē pirmo nolaišanos uz Komētas, ir nostabilizējusies. Tā vēsta britu raidstacija BBC.... No rīta vēl ziņoja, ka tā diez vai nostabilizējies, bet vakarā ir ziņa, ka ir. Un mēs tagad atklājas izstādi ar nosaukumu “Saules sistēmas perspektīva”.
Ko mēs darām? Mēs ejam arvien vairāk dziļumā? Vai vēl vairāk cenšamies izzināt to, ko mēs patiesi nezinām?
Un tad kad es par šo komisko zondi lasu, ka komēta 510 miljonu kilometru attālumā no zemes, un ka tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz saulei. Bet šeit mēs stāvam atklāšanas notikumā ar nosaukumu “Saules sistēmas perspektīva”.
Kamēr zinātnieki cenšas izzināt konkrēti, savukārt mākslinieki ar savu subjektīvo vērojumu mēģina apjaust kopsakarības kaut kādiem mums būtiskiem jēdzieniem.
