Satikušies pirms aptuveni 12 gadiem, amerikāņu mākslinieks Maikls Rodžers un Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, stikla māksliniece Inguna Audere joprojām strādā kopā. Viņi sazinās ar elektroniskā pasta starpniecību, vismaz gadu apdomā ideju, lai pāris dienu laikā radītu darbu abiem nezināmā vietā un telpā.
Jāņa Akuratera muzejā Rīgā skatāmā abu stikla mākslinieku izstāde "Mēness un Naglas. Degt" ir daļa no režisora Viktora Jansona akcijas "Café Spleen jeb Augusts 1914". Kā jau vēstījām, akcijā caur mūziku, dzeju, prozas lasījumiem un sarunām apmeklētāji var iejusties laikā pirms simts gadiem, kad Jānis Akuraters kā viens no Latviešu inteliģences pārstāvjiem atsaucās aicinājumam doties strēlniekos.
Stikla mākslinieku Ingunas Auderes un Maikla Rodžera kopīgi veidotā izstāde "Mēness un Naglas. Degt" ir kā vizuāla metafora neiznīcināmajam cilvēkā brīdī, kad dvēsele, sapņu un īstenības skarta, tiecas pēc patvēruma.
"Es domāju metaforās. Tas, ko mēs mēģinām darīt, ir kaut kas līdzīgs vizuālai dzejai. Zirgu pakavi un to krāsa ir metaforiski - sarkans varētu simbolizēt asinis, zirgu pakavi, kas veidoti no stikla, runā par dzīvnieku trauslumu. Objektu veidošana no stikla runā par cilvēku trauslumu šajā vardarbības laikmetā. Mākslinieku uzdevums ir virzīt apmeklētāju skatienu. Mēs ceram, ka mums izdodas ne tikai radīt situāciju - vizuālu dzejoli, kurā mēs paši neesam bijuši, bet dot tādu iespēju arī skatītājam," stāsta Maikls Rodžers.
Ingunas Auderes un Maikla Rodžera izstādē nav Pirmā pasaules kara nežēlības, posta un ārprāta. Paveiktais ir ļoti estētisks un harmonisks.
"Zinot kara tēmu, tas jau tāpat ir skaidrs, kas tur notiek. Personīgi mēs neesam piedzīvojuši karu, ko mēs arī ļoti respektējam, jo iztēloties, kā tas notiek, man šķiet, būtu ļoti negodīgi. Kā jau Maikls teica, šī metaforas izjūta par kara tēmu - tā ir vairāk kā dvēseles pasargāšana. Kad cilvēks uzzina, ka ir karš, ka kaut kas tik briesmīgs notiek, iestājas ļoti fatāla sajūta, ka kaut kas ir jādara, bet tu nezini, kas ir jādara. Gribas kaut ko glābt, bet nezini ko. Tā doma bija tāda - kāda sajūta rodas cilvēkam, kad dvēsele satiekas ar īstenību, kas ir dramatiska, bet iekšēji cilvēki jau visi domā kaut ko pozitīvu. Tas, ka vizuālais tēls ir izveidojies estētisks, ir likumsakarīgi, jo tas ir domāts, lai aizdomātos par šo tēmu, lai mēģinātu saprast."
Abi mākslinieki norāda, ka viņu darbu veidolu nosaka telpa. Pirms nonākšanas vietā, kur atradīsies darbs, viņi nezina, kas no tā beigās sanāks.
"Telpa nosaka situāciju. Pirms tam mēs varam iztēloties ļoti daudz, runāt, meklēt attēlus. Tas ir aizraujošs process – tu esi gatavs, neesi gatavs, bet, kad ienāc telpā, viss notiek. Tam ir performatīvs raksturos - visi to neredz, bet iekšēji tā sajūta ir. Tā ir arī saikne ar Apvērstā nama ideju, nezināmas telpas apgūšanu," saka Inguna Audere.
Apvērstais nams ir veca pussagruvusi māja pašos Vidzemes ziemeļos Rūjienā. Augusta sākumā trīs dienu laikā māja ieguva jaunu izskatu. Uz veļas auklas tur tagad karājas Ingunas Auderes apdedzināti stikla šķiedras audumi, mājas logos ir Maikla Rodžera iegravēts teksts latviešu valodā, bet Somijā dzīvojošais japāņu mākslinieks Kazuši Nakada pusi mājas nokrāsojis baltu.
"Mēs uz māju skatījāmies kā uz objektu. Zinājām arī to, kam tā piederēja - tas bija dziednieks, kura māte arī bija dziedniece, tāpēc māja iegūst noteiktu atmosfēru. Es domāju, ka tas ir mēģinājums paņemt to, kam iekšēji gandrīz mirusi dzīvības dzirkstele, un pamodināt tajā dzīvību. Es logos tekstu gravēju latviešu valodā, kas ir saistīts ar mājas tuvāko apkārtni. Stikls ir caurspīdīgs - tas ir kā tur ir, bet tajā pašā laikā nav, un tas ir maģiski. Kazuši, kurš nokrāsoja māju baltu, it kā pieprasīja tiesības uz to vietu - tas ir tāpat, kā sagatavojot audeklu un nokrāsojot to baltu. Tas, ko izdarīja Inguna - veļas aukla, kas stiepjas no mājas, atmodina mājas iepriekšējos iemītniekus. Tās nav pilnīgi jaunas idejas, bet nav arī tik ierastas. Parasti mēs domājam par mākslu kā par gara radītāju, bet šajā gadījumā tas ir vizuāls vai pat teatrāls priekšnesums," stāsta Maikls.
Galerijā "Mākslas banka" līdz 23.augsutam apskatāmas Imanta Ķīkula fotogrāfijas, kurās dokumentētas mājas pārvērtības. Maikls Rodžers uzsver, ka tas, ko "Mākslas bankā" var redzēt, ir kopīga idejas radīšana un tās īstenošana.
"Notiek dialogs, mēs sākam runāt par savām idejām. Mums katra ir sava darbnīca, bet šeit mēs neradām atsevišķus darbus, to mēs varam darīt savās darbnīcās. Te ir iespēja iet tālāk, nekā viens indivīds var tikt. Bet izstāde Rīgā ir vairāk par dokumentēšanu. Fotogrāfs dienā uzņēma vairāk nekā 200 fotogrāfijas. Mēs tās sakārtojām, un tās rāda mūsu pieredzi," skaidro Maikls Rodžers.
"Imantam ir savs redzējums - ļoti jutīgs. Viņš patiešām sajuta to radošo garu ap māju. Pārtapšanas brīži ir ļoti skaisti," norāda Inguna Audere.
Izstāde "Mēness un Naglas. Degt" Jāņa Akuratera muzejā skatāma līdz 12.septembrim, bet Imanta Ķīkula dokumentēto Apvērstā nama tapšanu var izpētīt līdz 23.augustam galerijā "Mākslas banka".
