Itālijas pilsēta Venēcija gatavojas mākslinieku pieplūdumam. Šo sestdien paredzēta oficiālā mākslas biennāles atklāšana. Par šī gada kuratori izvēlēta Kristīne Masela, kura jau 17 gadus darbojas mākslas pasaulē. Arī biennāles pieredze viņai nav sveša – viņa festivālā piedalījusies divas reizes.
Par šī gada galvenās izstādes tēmu viņa izraudzījusies izteicienu “Vive arte viva”, kas itāļu valodā nozīmē – māksla ir dzīva. Taču to var interpretēt arī citādi - kā pretošanās aktu.
Mūsdienās māksla ir īpaši svarīga, jo tā vienmēr ir bijusi liela humānisma daļa. Humānisms attīstījās renesanses laikā, pateicoties mākslai un kultūrai. Cilvēcīgās vērtības apdraud konflikti un haotiskā un neparedzamā situācija pasaulē, tāpēc vairāk nekā jebkad ir svarīgi saistīt dzīvi ar mākslu, lai no jauna atklātu realitāti, stāsta Masela.
Biennāles tēmu atklāj dažādas starptautiskās izstādes, un katrai ir savs stāsts. Kopumā tiek izrādīti vairāk nekā simts mākslinieku darbi, kas pārstāv 51 valsti.
Dāņu mākslinieka darbs atklāj Eiropas cīņu ar bēgļu krīzi un meklē tai risinājumus. Mākslinieka instalācija ļauj iztēloties pasauli, kurā migranti un vietējie dzīvo un strādā kopā vienotībā.
Šogad pirmoreiz pasākumā debitēs arī Nigērija. Ar darbu “aizmirsto biogrāfija” tā vēlas atgādināt vēsturiskos koloniju laikus.
Tas ir veids, kā skatīties uz Nigēriju pirms un pēc koloniālā laika. Daudzas lietas ir mainījušās. Tas ir kā tilts starp laiku pirms un pēc kolonizatoru iejaukšanās, stāsta nigēriešu mākslinieks Viktors Ehikamenors.
Līdztekus šai ir arī cita izstāde, kas vēsta par kādas nigēriešu meitenes sapni par brīvību. Darba autore iedvesmojās no divām nerisinātām problēmām pašas valstī: meiteņu nolaupīšana seksa verdzībai un izprecināšana vecākiem vīriešiem. Šādi mākslinieki cenšas parādīt, cik svarīga ir cilvēcība problēmu risinājumu meklēšanā.
Jau vēstīts, ka Latviju biennālē pārstāvēs mākslinieks Miķelis Fišers ar ekspozīciju "Kas slikts var notikt". 57.Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no 13.maija līdz 26.novembrim. Latvijas paviljona kuratore ir Inga Šteimane, komisāre - Daiga Rudzāte un producents - kultūras projektu aģentūra "INDIE".
