Kristiana Brektes skices murālim jeb sienu gleznojumam "Veltījums Džemmai Skulmei" tapušas, viņam iedvesmojoties no mākslinieces iepriekš radītajiem meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem gleznu sērijās "Atgriešanās" un "Modelis". Brekte tos savijis ar četriem seno grieķu un ēģiptiešu dieviešu tēliem. Sienas gleznojumā attēlota Afrodīte, Hekate, Nīke un Hatora. Plašajās aizejošā gada diskusijās par viņa darbu Kristians vairākkārt uzsvēris, ka viņš veltījumu nevēlējās veidot kā kapakmeni Džemmai.
"Ar Džemmu Skulmi es satikos un labāk iepazinu, kad Kalnciemā bija viņas gads un es veidoju ekspozīciju par citiem viņas darbiem.
Mums izveidojās tāds labs kontakts, viņa mani sauca par grieķi un katrā izstādes atklāšanā mēs kopā "paļarkstējām" uz pozitīvām notīm.
Un tas uz mani atstāja foršu iespaidu, ka man ar viņu ir normāls cilvēka kontakts un tas nav tā, ka es viņu uzlūkoju kā kaut kādu ikonu, bet mēs normāli varam sarunāties. Un to veltījuma murāli es arī veidoju tādēļ, ka viņa ir bijusi ļoti klātesoša man. Mēs to principā esam taisījuši kopā. Tās ir viņas skices, un es taisīju savu interpretāciju par tām. Ir tāda spēle, kur tu uz lapas uzzīmē galvu, tad noloki to daļu un nākamais zīmē krūtis un noloka, pēc tam nākamais vidukli un [tad skatās], kas tad tur beigās sanāk. Principā ar Džemmu es arī spēlēju šeit to spēli," stāstīja mākslinieks.
Sienas gleznojums kopš 9. augusta ieraugāms Rīgā, Akas ielā 10, uz Rīgas 40. vidusskolas sienas. Projektu īstenoja fonds "Mākslai vajag telpu", ar kuru saskaņotas skices, bet vienlaikus Brekte atminas, ka neviens neprognozēja to, kā tas izvērtās – ar skolas vecāku protestu, vandālismu pret sienas gleznojumu un Brektes atbalsta plakāta dedzināšanu pie Mākslas akadēmijas.
"Jau tajā vakarā bija sākušies pārmetumi, ka ir "čert i sekss na steņe" (krievu valodā: velni un sekss uz sienas – red.) un es biju uz pauzes, bet mani parasti ir grūti pārsteigt, jo man ir pieredze ar provokatīviem materiāliem un darbiem. Parasti arī saka, ka Kristians speciāli kaitina, bet es uzreiz gribu teikt, ka tā nav un ka tas nav pašmērķis. Ir darbi, kuros tu apzināti izvēlies tēmu, jo tā tevi interesē vai mazliet sāp, un tas ir arī forši, ka ir daudznozīmīgi darbi. Un tad tu uztaisi to darbu, un rezonanses nav. Bet tad tu vienkārši uztaisi četras senās dievietes, kas nav nekāds brīnums, jo es pieņemu, ka lielākā daļa ir mācījusies kultūras vēsturi un zina, kā izskatās senās Ēģiptes vai grieķu dievi... un tiešām es biju uz pauzes.
Nu neko, es tad domāju, ka kāds "pašūmēsies", un tas ātri beigsies, bet sanāca, ka es uztaisīju teju pilsoņu karu Rīgā," sprieda mākslinieks.
Augusta nogalē portālā "manabalss.lv" parādījās arī iniciatīva par Brektes, kā teikts pieteikumā, "erotiskā rakstura" murāļa likvidēšanu no Rīgas 40. vidusskolas ēkas. Līdz šai dienai savākti 5200 parakstu. Savukārt pēc Zinību dienas uz sienas gleznas parādījās arī vairāki bojājumi – sārti krāsu plankumi.
Kā dzirdams Radio arhīva ierakstā, protests ar to nenoslēdzās, jo advokāte Viktorija Jarkina, kas ir arī bijušā Rīgas domnieka Alekseja Rosļikova jaunās partijas "Stabilitātei!" valdes locekle, septembra nogalē lūdza Valsts policiju izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu mākslinieka citos darbos. Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") tobrīd uz notiekošo reaģēja, norādot, ka tiesībsargājošajām iestādēm nav jālemj par to, kurš mākslas darbs atbilst vai neatbilst kāda cilvēka priekšstatam par to, kas ir pornogrāfija.
Lai arī Brekte rezultātā ierauts kriminālprocesā, viņš uzskata, ka izvērstā diskusija par māksliniecisko brīvību un cenzūras riskiem Latvijas sabiedrībai bijusi nepieciešama, jo cilvēki neiedziļinās laikmetīgās mākslas darbu kontekstā un saturā. Tas, iespējams, saistāms arī ar salīdzinoši skopo mākslas klātbūtni pilsētvidē Rīgā.
"Šim murālim ir tāda papildu vērtība ar to, ka tas ir izglītojošs vides darbs. Es domāju, ja tagad kāda vizuālās mākslas pasniedzēja turp aizved audzēkņus un rāda to darbu (un es zinu, ka ved), tad man tiešām ir labi padarīta darba sajūta, un arī es ceru, ka no tiem "tumsoņām" kāds atver arī kādu grāmatu, ja es tur pieminu Hekati, kuru mākslas vēsturē attēlo kā trīs dāmas, kas stāv ar mugurām viena pret otru… un tāpēc viņai ir tās trīs krūtis. Tā problēma ir tāda, ka, ja tie cilvēki aizietu uz Mākslas muzeju, tad tur ir diezgan daudz darbu, par kuriem viņi rakstītu kaut kādas sūdzības, bet, es domāju, ka veselīgā sabiedrībā cilvēkiem nevajadzētu sev uzlikt kaut kādas klapes," teica mākslinieks.
Kristians Brekte ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs un asociētais profesors.
Mākslinieks sacīja, ka notiekošais nav viņu kaut kā iebiedējis, bet pieļāva, ka tas ietekmēs jauno mākslas studentu pašcenzūras līmeni.
"Ir tā cenzūra, un tai nevajag ļauties. Jo, ja par to necīnīsies, tad tas tiks ielaists dziļāk. Manuprāt, tā advokāte rīkojās antikonstitucionāli, un parādīsies vēl 10 tādas, un būs tā kliedzēju grupa, bet tad jau vairs nebūs diskusija par to, ka mākslai nevar būt cenzūra, jo tas ir pilnīgs absurds. Šis, protams, iespaido tos, kas nodarbojas ar vizuālo mākslu, jo viņi redz, kas notiek publiskajā telpā un nevēlas ar to saskarties un var sākt domāt, ko var un ko nevar darīt – kā drošāk un kā palikt komforta zonā, neskatoties uz to, ka ir arī radošas domas. Ir tādi riski, bet tieši jaunajai mākslas studentu paaudzei ir jāeksperimentē, jo tās pieredzes viņiem būs noderīgas, un man liekas, ka cilvēkos ir jāveicina zinātkāre," sacīja Brekte.