Galerijā “Look!” 20. februārī atklāta Jaņa Rozentāla mākslas skolas un Latvijas Mākslas akadēmijas absolventa, jaunā mākslinieka Ērika Caunes otrās personālizstādes “Caption this”.
Rāmjos – dažnedažādas memes. “Tas ir attēls, kuram ir pielikts kaut kāds teksts, kurš vai nu pasvītro to kontekstu vai arī pilnībā iedod citu kontekstu. Un tas viss iet caur tādu humora filtru,” skaidro Ēriks Caune.
“Man tās memes jau patika, kopš tās radās, un tad es kādu gadu atpakaļ ar pāris čomiem uztaisīju “Facebook” grupu, kur mēs viens otram sūtījām to, un tad tā grupa pēkšņi izauga līdz padsmit cilvēkiem. Un es arī kaut kādas man vispatīkamākās atlasīju ik pa brīdim.
Tā tās krājās, krājās, domāju, kur lai tās izlaiž un izstāde šķita tāds veiksmīgākais medijs, kādā to visu parādīt.”
Pilnīgi visi attēli rasti internetā, tāpēc tā noteikti nebūs sagadīšanās, ja skatītājam kāds jau šķitīs kaut kur redzēts. Lai visiem būtu saprotams, pie darbiem būšot pievienoti arī tulkojumi – sola mākslinieks.
“Es esmu diezgan liels fans tiem klasiskajiem medijiem, kas ir eļļas glezniecība, tuša, oforts. Un tad es gribēju cildināt vecās tehnikas ar pilnīgi jaunu, mūsdienīgu saturu. Tāds maziņš atgādinājums, ka māksla nav pārāk nopietni vienmēr jāuztver. Man diezgan svarīgi ir – kā jūs redzat, pārsvarā viss no jokiem sastāv, cilvēks izies ārā no izstādes un būs tāds – eh, tas bija smieklīgi, forši, bišķi atviegloti. Es to saucu par izstādi – atslodzei. Šī ir izstāde, kur vispār nav jāiedziļinās – tas, ko tu redzi, tas arī tas ir,” norāda mākslinieks.
Otra personālizstāde “Some Ghost Stories” jeb “Daži spoku stāsti” skatītājiem durvis vērs 22. februārī – to mākslas telpā “Aminori” iekārto jaunais mākslinieks Jegors Buimisters, kurš dzimis un audzis Latvijā, bet vairākus gadus studē Londonā. Tur arī pēdējā pusgadā tapuši darbi, kas dienas vidū tiek nogādāti galerijā
“Slavens amerikāņu rakstnieks Deivids Fosters Volless teica, ka “every love story is a ghost story” – katrs mīlas stāsts ir spoku stāsts,” izstādes nosaukumu atšifrē mākslinieks.
“Un šeit mīlas stāsti par dažām personām, ar kurām man ir kāda īpaša personīga saikne, un tāpēc tā ir arī autobiogrāfiska izstāde par cilvēkiem, kuri ir jau nomiruši un vēstures upuri.”
To arī izstādes aprakstā uzver galeriste Asnāte Balode, viņa raksta - “mākslinieku interesē iespēja savos darbos noķert kaut ko jau zudušu vai ne līdz galam piederīgu šai pasaulei”. “Daži spoku stāsti” ir jaunā mākslinieka debija glezniecībā, jo pirmajā personālizstādē pirms vairākiem gadiem skatītāju vērtējumam bija izlikti grafikas darbi.
Jegors Buimisters atklāj – kopā ar jauno veikumu izstādē apskatāmi arī viņa pirmie darbi, “lai izstāstītu šo autobiogrāfisko tēmu, apstiprinātu.”
