Kultūras ziņas

Latviešu simboli un dzeja kaligrammās

Kultūras ziņas

Gadsimts Latvijas dizainā

Patriotisma simboli un dokumentālie kontrasti

Mūkusalas Mākslas salonā var aplūkot patriotismam un moderniem kontrastiem veltītas izstādes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 11 mēnešiem.

Mūkusalas Mākslas salonā trešdien vakarā atklāj divas jaunas izstādes. Lielā zāle pārtapusi par “Nacionālo paviljonu”, kurā eksponēti Zuzānu kolekcijas mākslas darbi ar dažādu laiku patriotisma un varas simboliem. Turpretī Mazajā zālē iekārtota fotomākslinieka Ivara Grāvleja izstāde “Outlet”, kurā nabadzīgu un deklasētu ļaužu bildes ironiski pretnostatītas modes zīmoliem un atpazīstamiem logotipiem. 

Mūkusalas Mākslas salons mākslas dzīves jaunumus iezīmē ar divām jaunām izstādēm. Zuzānu kolekcijas izstāde Lielo zāli pārvērtusi  par “Nacionālo paviljonu”, kurā apvienotas divas parādības – postpatiesība un dažādu varu patriotisma simboli.

“Tā kā runa ir par patriotismu un nacionālo lietu, nevar iztikt bez dažādiem simboliem, kas visi veido kopīgo Latvijas stāstu un kas, protams, ļoti ērti tiek aizmirsts situācijās, kad to ir ērti aizmirst. Man liekas, pat Latvija paviljonā Venēcijas biennālē, kas ir tieša atsauce izstādes nosaukumam, parasti izceļas ar pilnīgu vienaldzību pret politiskajām aktualitātēm. Bet šeit es no tā nevairos –  tās parādās dažādos aspektos,” stāsta izstādes kurators Valts Miķelsons. 

Izstādē pārstāvēta plaša mākslinieku buķete – Boriss Bērziņš, Auseklis Baušķenieks, Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Ivars Poikāns, Miķelis Fišers un daudzi citi.

“Nacionālais paviljons” skatītājiem piedāvā izklaidēties ar attēliem un to dažādajām nozīmēm brīvības telpā. 

Savukārt Mazās zāles izstāde “Outlet” atspoguļo 90. gadu brīvības radītās ekonomiskās situācijas sekas – fotomākslinieks Ivars Grāvlejs dokumentējis sabiedrības zemākā slāņa ikdienu un jautrības mirkļus, konfrontējot tos ar augstās modes pasaules zīmoliem, kas nedaudz pārveidoti, un izstādot bildes kā fiktīva žurnāla lappušu atvērumus.

“Tie ir darbi, kas tapuši deviņdesmito gadu otrajā pusē un gadsimtu mijā Latvijā, lielākoties dokumentāli kadri, kurus mākslinieks krājis un nav publiski izmantojis,” izstādi raksturo kurators Tomass Pārups.  “Es neteiktu, ka viņš konfrontē neērtas tēmas, viņš drīzāk spēlējas ar kontrastiem.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti