Izvērtējot 2013.gada ceturtā ceturkšņa (oktobris–decembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015.gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi četrus māksliniekus / mākslinieku grupas.
Ivars Drulle balvai nominēts par personālizstādi „Jums tūlīt atlaidīs” galerijā „Alma”, īpaši izceļot darbu „Dainu skapis”.
„Ivara Drulles „Dainu skapis” ir nekomplimentārs mūsdienu Latvijas sabiedrības portrets. Šajā ārēji amatnieciski nostrādātajā objektā apkopotas divdesmit septiņas epizodes, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju garīgo stāvokli. Autora izmantotais mākslinieciskais paņēmiens – uzšķērstā anonimitāte – kopumā rada nepievilcīgu un biedējošu priekšstatu par lokālo sabiedrību. Šis darbs kā seismogrāfs precīzi reģistrē mūsu vides mentālās svārstības – to, kas paliek, kad maskas tiek noņemtas, ko meklē cilvēks mūsdienu Latvijā,” uzskata mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.
Ģirts Muižnieks uz balvu pretendēs par personālizstādi „5.7.32.34” Mūkusalas Mākslas salonā.
„Uzskatu, ka viņa mākslā ir akumulētas un jaunākajā izstādē spilgtā, radošā veidā attīstītas būtiskas tradīcijas, kas veido mūsu modernitāti. Tā ir plašāka problemātika, kas ietver arī sociālus modeļus, ne tikai mākslas aspektus, un tas ir nopietni apspriežams un izvērtējams, jo kultūru rada kultūra. Tas padara ļoti interesantu šo koloristiski izsmalcināto, aristokrātiskumā iekapsulēto un utopiski sensitīvo glezniecību,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.
Ginters Krumholcs balvai nominēts par personālizstādi „Kāpēc tu mani nepamodināji?” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā.
„Nāves un nekrofilas uzmanības klātbūtne Krumholca darbos kļūst nepatīkama tieši tik tālu, lai mazliet aizskartu, mazliet liktu domāt un mazliet atgādinātu pastaigu kādā Parīzes kapsētā. Aizdomas, ka tā ir cilvēka rokas neaizskarta matērija un ka tās raupjums liecina par piespiedu sastingumu kādas lielas dabas kataklizmas rezultātā, kā arī baismā nojauta, ka ikkatra apturēta lieta satur savu daļu realitātes kiča, ir šo darbu iedarbīgais rezultāts. Turpretī, šķiet, pašam autoram šis stilizētais tiešums ir metode. Metode, lai vismaz kaut kā mēģinātu domāt par visa – sevi ieskaitot – beigšanos,” pauž savu viedokli kinorežisors Dāvis Sīmanis.
Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs nomināciju izpelnījās par darbu „Kancele” Rīgas Doma dārzā.
„Mākslinieka Kristapa Ģelža un komponista Ģirta Biša multimediālo objektu „Kancele” veido septiņu metru augstumā uzstādīts apgaismes stabs ar ventilatoru apgaismes ķermeņa vietā. Tas piedāvā atlaist grēkus. Apmeklētājs, nosūtot savu grēksūdzi īsziņas veidā, saņem grēku atlaišanu, ko apliecina Ģirta Biša vokālā skaņdarba atskanēšana, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, kas ir daļa no Jēzus Kristus Kalna sprediķa, kurā cita starpā mēs tiekam mācīti, kā pareizi lūgt Dievu. Ventilators šeit izmantots kā mūžības – perpetuum mobile – simbols. Šis darbs ir skaudra metafora par nepārejošo cilvēka niecības sajūtu Dieva valstības priekšā!” stāsta mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja septiņus vizuālās mākslas notikumus, līdzās iepriekš minētajiem izskatot: Artura Bērziņa personālizstādi „Prāta darbi” Rīgas Mākslas telpas Intro zālē, Pauļa Liepas personālizstādi „Dienas kārtība” Mūkusalas Mākslas salonā un Maijas Kurševas personālizstādi „Seriāls” kim? Laikmetīgās mākslas centrā.
Laika posmā no 2012. gada 15.decembra līdz 2014.gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20.gs. 2.puses – 21.gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs. No 2013.gada 1. oktobra ekspertu komandā sākusi strādāt arī mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas zinātnieci Ramonu Umbliju, kura personisku iemeslu dēļ darbu ekspertu grupā vairs nevarēja turpināt.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.
