ISSP galerija Berga bazārā pārvērsta sarkanā istabā, jo zālē nedrīkst iespīdēt ne dienas gaisma, ne kameras lampiņa. Tas vajadzīgs, lai izstādes "Solargrāfija" laikā netiktu izgaismoti mākslinieku Kristiana Brektes un Modra Svilāna uzņemto attēlu negatīvi, kas tiek izstādīti pirmoreiz.
"Šī tehnika pati par sevi slēpj sevī kaut ko nesaprotamu par to laika posmu, kurā notiek tā pati bildes uzņemšana, kas ir labākajā gadījumā no 3 nedēļām līdz bezgalīgam laikam. Tas fotopapīrs eksponējas, pēc mūsu novērojumiem, vislabāk vienu gadu," stāsta mākslinieks Modris Svilāns. "Izstāde ir par cikliskumu, bildes tajā tapšanas procesā iebildē kā ēnu no saules, jo viņa jāliek pret sauli, visu saules ciklu, kā visu cauru gadu ir gājusi saule ar visām mākoņainajām dienām. Un tas ir tas pārsteigums, ko tu mēģini viņā atrast un ieraudzīt."
Ar solargrāfiju abi mākslinieki aizraujas jau vairāk nekā piecus gadus, apbraukājot visu Latviju un iemūžinot Latvijas seno sakrālo arhitektūru – kapus un pamestas baznīcas.
"Tās ir tādas zūdošas un vizuāli ļoti pievilcīgas vērtības. (..) Tā kā viņas [baznīcas] ir tik daudz pamestas Latvijā, gan tie kapi izzūd – un pēc manas pieredzes, strādājot ar kādām tēmām desmitgadē, vidē vai sabiedrībā ļoti daudz kas mainās. Desmitgades nogrieznī tas ir ļoti manāms, un tas, ka viņas izzūd, un man liekas, ka tā kapu kultūra paliek bezgaumīgāka, un tas laiks, ko mēs iemūžinām, teiksim, Rūjienas kapi ar dzelzs sētiņām un čuguna krustiem, un gotiskā šriftā rakstītiem vārdiem, tur tāda romantika ir! Un tas, ka tajā bildē var redzēt, kā gari staigā. Ja ilgākā ekspozīcija mums ir bijusi trīs gadus, tad tur ne tikai stirnas un zaķi skrien garām, un cilvēki, kas nāk pie saviem senčiem, bet arī tie senču gari, viņi jau kaut kur tur ložņā visapkārt," klāsta mākslinieks Kristians Brekte.
Kā norāda izstādes kuratore Auguste Petre, Latvijā ar solargrāfiju nodarbojas ļoti maz cilvēku: "Kristians un Modris ir vienīgie mākslinieki, kuri tik plašā izpratnē šo metodi paņēmuši un arī veido regulāri izstādes par to. Tā lielākā vērtība ir, pirmkārt, tajā varbūt pat neapzinātajā pētniecībā, ka tā ir tāda Latvijas pamesto, sakrālo vietu apzināšana un iemūžināšana pavisam netradicionālā metodē, bet spēja pēc tam to izstādē pārveidot, pielāgot tiem laikmetīgo izstāžu kritērijiem un pat aiziet prom no vienkārši pētījuma atrādīšanas caur šo izstādi, bet padarot to visu par scenogrāfiju, instalāciju. Un tas, kas tieši šajā izstādē ir būtiski, ka ir izstādīti pirmo reizi negatīvi."
Izstāde atspoguļo tikai mazu daļiņu no kapos un pie baznīcām uzņemtajiem attēliem, tāpēc plānots izdot grāmatu, kurā būs apkopotas visas apceļotās un izzūdošās vietas.
