Riharda Zariņa paveiktais vairākās jomās saistās ar vārdu “pirmais”. Viņš ir latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicējs, viņš radījis Latvijas ģerboni, Latvijas naudaszīmes, tostarp slaveno pieclatnieku, bijis arī Latvijas marku dizaina aizsācējs. Pats par sava mūža lielāko veikumu viņš uzskatījis izdevumu “Latvju raksti”.
Par visām viņa darbības šķautnēm, kā arī spilgto un sarežģīto personību tad arī stāsta viņa 150. jubilejai veltītā izstāde, kas tikko atklāta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
“Mēs visu laiku ik pa brīdim dzirdam – viņš pirmais, viņš pirmais, Rihards Zariņš – pirmais –” Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces teiktais ir kā viens no izstādes vadmotīviem.
Tā dod iespēju iepazīt Rihardu Zariņu kā nacionālās grafikas skolas pamatlicēju un izcilu naudaszīmju dizaineru, tajā pašā laikā arī kā pirmo mūsu ekslibru un marku dizaina autoru.
Ne mazāk spilgts ir viņa rokraksts kā plakātistam, grāmatu ilustratoram un karikatūristam.
Izstādei dotais nosaukums ir atsauce uz viņa pašu slavenāko grafikas ciklu ''Ko Latvijas meži šalc'', un šī tā dēvētā zelta kolekcija arī eksponēta pašā izstādes centrā. Darbi risināti nacionālā romantisma un simbolisma tradīcijās, tematika balstās latviešu mitoloģijā un folklorā.
Viena no izstādes kuratorēm Marita Bērziņa stāsta: “Paša ieloka centrā tātad cikls “Ko Latvijas meži šalc”, gan arī izcilie krāsainie oforti “Dzejnieka kaps” un “Sadko”. Bet ieloka otrā pusē mēs redzam romantisma tradīcijās risinātās ainaviskās kompozīcijas.”
Savās ainavās meistars tuvplānā tēlojis noslēpumainus meža biezokņus, kā arī atsevišķus kokus, jo īpaši milzīgas egles un priedes. Viņa meži ir klusas šalkoņas apņemti, īpašu noskaņu darbos rada niansētie gaismēnu risinājumi.
Līdzās stājdarbiem izstādes centrā likts arī otrs Riharda Zariņa zelta fonds – tas ir viņa kā naudas dizainera sniegums gan Pēterburgā, gan Latvijā.
Pēterburgā Zariņš strādāja Valstspapīru spiestuvē, kur viņa uzdevums bija radīt jauno, uz zeltu balstīto naudaszīmju dizainu pēc tikko notikušās naudas reformas, stāsta izstādes kuratore Kristīne Ducmane.
Atgriežoties jaundibinātajā Latvijas Republikā, Zariņš kļuva par Latvijas Vērstpapīru spiestuves izveidotāju un pārvaldnieku. Viņa naudaszīmju dizaina augstākā virsotne ir 1929. gadā radītā piecu latu sudraba monēta ar tautumeitas tēlu.
Rihards Zariņš ir pirmais, kurš Latvijas mākslā darina ex libris, un tā ir viņa velte dzīvesbiedrei, zviedru dziedātājai Evai Sundbladei. Tāpat tiek uzskatīts, ka viņš ir pirmais, kurš savulaik, vēl darbodamies Krievijā, tur ieviesa pastmarku dizainu. Pirms tam tika izmantotas markas ar valsts ģerboņa divgalvaino ērgli.
Pašas unikālākās ir markas, ko Zariņš darinājis Romanovu dinastijas 300 gadu jubilejas sērijai, kā arī karavīriem un viņu ģimenēm veltītajai labdarības pastmarku sērijai.
Ļoti spilgta ir arī Riharda Zariņa plakātu mākslai veltītā sadaļa. Līdzās dažādiem kultūras notikumiem veltītiem plakātiem skatāmi arī viņa veidotie priekšvēlēšanu plakāti dažādām partijām 20. un 30. gados.
Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce stāsta: “Arī diezgan asredzīgi, ar trāpīgiem formulējumiem. Bet jāsaka, kā ir, Rihards Zariņš neaizstāvēja kādu noteiktu partiju, jo viņš vienā laikā varēja radīt priekšvēlēšanu plakātus trīs dažādām partijām.”
Pats Rihards Zariņš par sava mūža lielāko devumu uzskatīja fundamentālo trīs sējumu izdevumu ''Latvju raksti'', kurā rezultējās viņa pētījumi par mūsu tautas mākslu un kam arī veltīta viena no izstādes sadaļām.
To papildina pēc Zariņa ''Latvju rakstiem'' vizualizēti tautastērpi.
Viņa asredzību un visai šerpo raksturu savukārt labi atklāj viņa karikatūras, kas arī skatāmas izstādē, kā arī stāsts par kasparsoniādi. Kasparsoniādi pavisam īsi var raksturot kā notikumu kopumu, kas vērsās pret modernistiem Latvijas mākslā, un Zariņš, būdams izteikts tradicionālists, bija viens no aktīvākajiem šis akcijas dalībniekiem.
