Aleksandras Beļcovas gleznotais dubultportrets „Baltā un melnā” (1925) ir izcils Latvijas pagājušā gadsimta 20.gadu klasiskā modernisma glezniecības piemērs. Šis darbs atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijā un pēc muzeja rekonstrukcijas Modernisma zālē atkal varēsim to skatīt, taču pašlaik glezna atkal atrodas Sutas un Beļcovas muzejā, viņu dzīvoklī. Gleznā redzamas divas sievietes: priekšplānā tumšādaina jauna meitene, bet dīvānā skaista sieviete, tērpusies tunikā un ar vēdekli rokā.
Šis mākslas darbs pētniekus vidū raisījis interesi par attēlotās modeles – Aleksandras Beļcovas tuvās draudzenes Austras Ozoliņas-Krauzes māsas Birutas Ozoliņas likteni.
Laikā, kad tapis portrets, Biruta Ozoliņa kopā ar pirmo vīru, itāļu diplomātu Amadori, dzīvoja Taizemē. Biruta kopā ar savu mazo dēlu regulāri apciemoja radus un draugus Latvijā. Vienā no viesošanās reizēm Birutu un dēla aukli – tumšādainu jaunu meiteni portretēja Aleksandra Beļcova.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcova muzejā vienā no istabām tiek iekārtota izstāde, gan rādot gleznu, arī fotogrāfiju, kurā abas portreta modeles redzamas pozēšanas brīdī, gan ieskatoties modeles Birutas Ozoliņas dzīves notikumus. Muzeja vadītājai Nataļjai Jevsejevai svarīgi radīt vidi, kādā darbs tapis – te dīvāns ar spilveniem, blakus tam amariļļa zieds, arī vēdeklis, ko rokā tur gleznā redzamā Biruta Ozoliņa,
Nataļja Jevsejeva rāda tuniku, ko aizguvusi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, lai ilustrētu tērpu, kas redzams mugurā gleznā attēlotajai sievietei. Dažas lietas, kā piemēram, galdauts pēc toņa piemeklētas veikalā, taču muzeja vadītājai bijis svarīgi radīt tam laikam un arī krāsās līdzīgu vidi. Ir saglabājušās divas fotogrāfijas, pēc kurām tapusi glezna „Baltā un melnā”.
Gleznas "Baltā un melnā" modeles pozē A. Beļcovai(1925). Foto: Aleksandra Beļcova (?).
„Interesanti salīdzināt, ka māksliniece no dažām detaļām atteikusies, piemēram, spilvena raksts, galdauta raksts, dīvāns – viss ir vienkrāsaini traktēts oriģināldarbā,” stāsta Jevsejeva, atzīstot, ka rodas pavisam cits iespaids – elegantāks un smalkāks.
Muzeja vadītāja vērš uzmanību arī uz smalkajiem, niansētajiem toņiem, kas tajā laikā un vēlāk raksturīgi Beļcovai.
Tālāk jau pievēršamies liela izmēra ar tekstu un attēliem veidotajām planšetēm, kurā uzzinām dažādus faktus un notikumus saistībā ar šo vienu gleznu, kas kā pavedieni savijas arī ar citiem Beļcovas un Sutas mākslas darbiem.
„Ir, piemēram, Sutas šķīvis, kurā redzams modeles Birutas Ozoliņas dēls ar Itālijas karodziņu. Kā zināms, Birutas Ozoliņas vīrs bija itāļu diplomāts. Latvijā viņi viesojās ik pa laikam,” turpina Jevsejeva, stāstot, ka iepriekš šo saistību nebija pamanījusi, taču tagad "kā arheologam, pētot kādu parādību, ir beidzot izdevies atrast trūkstošās mozaīkas daļas" un „bilde uzmirdz pavisam citās krāsās. Daudz spilgtāk”.
Aizraujošs atklājums Jevsejevai bija arī Beļcovas slavenie "Tenisisti". Pētniece atklājusi, ka Birutas Ozoliņas otrais vīrs bija tenisa fans, un viss saslēdzies.
Turpmāko mūžu Biruta pavadīja Francijā, Kannās. Taču iedziļinoties viņas dzīvesstāstā, muzeja vadītāja to salīdzina ar Ļeva Tolstoja romāna „Anna Kareņina” sižetu.
„Tiešām viņas liktenis ir diezgan traģisks,” teic Jevsejeva, stāstot, ka Birutas Ozoliņas vīrs ieaudzinājis naidu pret māti.
Biruta Ozoliņa bijusi pazīstama arī ar daudziem māksliniekiem: viņu portretējis Francisks Varslavāns, Biruta pazinusi arī Sigismundu Vidbergu.
Rīgu pēdējo reizi Biruta Ozoliņa apmeklēja 1932.gadā. Un visus turpmākos gadus viņa ilgojusies pēc dzimtenes. Pēc Otrā pasaules kara viņas un Aleksandras Beļcovas draudzība atsākās, dāmas sarakstījās.
Iecere par izstādi, veltītu vienam mākslas darbam, Nataļjai Jevsejevai radusies Ķelnē, skatot izstādi, veltītu vienam Vincenta van Goga darbam – darbam „Zābaki”.
Arī par sižetu, kāds redzams Beļcovas gleznā, var runāt saistībā ar citu pasaules mākslinieku darbiem, glezniecības vēsturē zināmi daudzi portreti, kuros attēlota baltā kundze ar eksotiska izskata kalponi.
„Populārākais laiks tāda veida sižetiem bija 19. gadsimts,” stāsta pētniece. „Beļcova, iespējams, neapzināti izvēlējās tādu sižetu, taču ar šo darbu iekļāvās tajā senajā sižetiskajā tradīcijā.”
Jevsejeva domā, ka, visdrīzāk, savu lomu sižeta izvēlē nospēlējusi gan pazīšanās ar Birutu Ozoliņu, gan eksotiskā meitene, gan džeza popularitātes laiks.
Izstādi „Vienas gleznas stāsts: Baltā un melnā” pavadīs dažādi sarīkojumi, lekcijas un radošās darbnīcas. Iecerētas speciālistu lekcija par Taizemi, par ArtDeco interjeriem, kā arī par 20. gadu modi. Notiks arī radošās darbnīcas – vēdekļu darbnīca, kurā katrs varēs darināt savu vēdekli, un sietspiedes darbnīca.
