Pasaule bez konceptiem: «Purvīša balvas 2019» kandidāta Romāna Korovina izstāde «Meistara Vu un Meistara Lī satori»

“Man parasti patīk tādi vienkārši veidi. Ar dubulto ekspozīciju nobildē vienu bildi, pēc tam ej ar viņu. Domāju, es nobildēju tagad kaiju. Bet tu redzi to pieminekli, sieviete ar krūtīm. Domā – tā būs sieviete-kaija, viņas samiksējas un tā jau ir kaut kāda būtne starp sievieti un kaiju. Kaut kāda mitoloģija rodas. Tā skicēšana un bišķiņ paviršība palīdz taisīt darbus,” par saviem darbiem stāsta Romāns Korovins.

“Kad tu skaties uz kaut kādiem objektiem dzīvē, tad tas nevar būt tā, ka tu skaties uz vienu, pēc tam uz otru, un, protams, ka tas pirmais objekts vēl miksējas uz to otru. Mūsu dzīvē tas tāds mikslis starp dažiem skatieniem, ko tu skaties. Tāpēc plūstoši sanāk vairāk vai mazāk, tas parastais piegājiens, bet viņš strādā. Tas mikslis man patīk,” turpina Korovins.

Mākslinieks stāsta, ka viņam patīk klasiskais fotogrāfijas formāts – 15x20 cm, kas nepretendē uz mākslas darbu, tā ir vienkārši "fočene".

“Man patīk ņemt uz šablona formātus, ko visi pazīst. Kaut kas līdzīgs pastkartei, katrs to zina un tur nav ambīcijas formātā – tāds mākslas darbs, ko man tagad darīt, viss spīd un laistās, tāds dizains. Te ir fočenes, čuvaks gāja pa Rīgu un nobildēja, tas iet uzreiz uz komunikāciju,” uzskata Korovins.

Korovins norāda, ka ir dažādas koncepcijas, kā mēs skatāmies uz pasauli. Bet satori vai apgaismība, vai svētība ir tad, kad tu redzi pasauli tā, it kā tā būtu bez kādiem konceptiem, bez projicēšanas uz to pasauli.

"Daudz lasu fantastikas grāmatas, mani tas ļoti iedvesmo un nomierina, un es redzu apkārt kaut ko tādu kā momentu. Ja mēs varam bišķiņ būt šajā momentā, nevis pagātnē vai nākotnē, tas jau ir kaut kāds solis uz priekšu. Tas nav viegli -- būt tieši šeit un tagad un saprast, ka, ja tu neesi šeit un tagad, tad tā enerģija neiet šeit. Tu esi aizņemts ar domāšanu, kas bija vai kas būs. Tā ir tāda vienkārša meditācija,” vērtē Korovins.

Fotogrāfija ir tikai viens no virzieniem, kādā strādā Romāns Korovins – viņš darbojas arī animācijā, glezno, zīmē, veido skulptūras. 1997. gadā mākslinieks ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Izstādēs piedalās kopš 1991. gada, un viņa darbu stilam raksturīgs precīzs vērojums un vizuāli paradoksi.

"Romāna darbu ir priecīgi skatīties, jo reizēm gribas, varbūt es pilnīgi nepareizi interpretēju, bet reizēm gribas redzēt kaut ko, kas ir viegls, kas ir rotaļīgs, kas varbūt ir tapis ļoti grūti, bet iespaids ir, ka tas ir viegli un ka māksla nav vienmēr grūta, bet ka māksla var būt arī rotaļa, spēle, joks,” atzīst "Purvīša balvas 2017” ieguvēja Anna Salmane.

"Un tad paliek uzreiz tā vieglāk pašam, gan kā māksliniecei paliek vieglāk, gan arī kā skatītājam, jo visi pārējie izstādes darbi ir kaut kādā mērā diezgan nopietni, ar slodzi. Pat tie, kas ir ar ironiju, bet tur nav tāds vieglums, kas, man liekas, Romāna darbā ir klāt. Paskatās, un tad, liekas, jā, es arī varu iziet ārā, un nākamajam darbam nav jātop caur sviedriem, asarām un asinīm, bet varbūt var arī kaut ko tā viegli un rotaļīgi izdarīt,” teic Salmane.

Krišs Salmanis bilst, ka viņam patīk Korovina pieeja, ka "ejot pa visikdienišķāko ielu visikdienišķākajās gaitās pēkšņi uzķert kaut ko, ko līdz šim nekad neesi pamanījis, kaut ko interesantu. To viņš dara gan savās fotogrāfijās, gan gleznās”.

"Man šķiet, ka Romāns šobrīd ir tādā pilnīgākā līdzsvarā. Pirms 10 gadiem vai pat vairāk, kad es viņu ievēroju pirmoreiz, viņš bija vairāk uz jautro, vieglo, jokaino pusi. Šobrīd tajā stāstā par meistaru Vu un Lī, manuprāt, ir labs līdzsvars,” uzskata Krišs Salmanis.

Romāns Korovins jau iepriekš bijis nominēts Purvīša balvai, 2006. un 2007. gadā saņēmis Latvijas Gada balvu fotogrāfijā. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, kā arī privātkolekcijās Eiropā un ASV.