Vides objekta autors, tēlnieks Aigars Bikše skaidro, ka, iepazīstot Raiņa literāro veikumu, katrs pats var izvēlēties, cik viņam liels vai nozīmīgs ir Rainis.
“Man te dažas dienas iepriekš nācās uzklausīt gandrīz pārmetumus, ka mums jau vismaz četri Raiņa pieminekļi ir, priekš kam vajag vēl divus? Nu, es teiktu, ka Raiņa nekad nebūs par daudz,” ir pārliecināts Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Otrdien bibliotēkas pakājē bija sastopami pat seši Raiņi - divi bronzas, vēl četri iemiesoja senseno skaitāmpantu “Jānis Rainis galvā spainis, apkārt bleķis, vidū speķis.”
Darbs pie vides objekta “Divi Raiņi” sācies pirms aptuveni četriem gadiem, kad Nacionālās bibliotēkas vadītājam Andrim Vilkam iepaticies cits tēlnieka Aigara Bikšes darbs par Raini. Tam sekojis Bikšes piedāvājums par diviem Raiņiem Gaismas pils pakājē.
“Tas jau ir bezgalīgi. Mēs iedomājamies, ka tas ir tikai viens nogrieznis, un tur vēl tie Raiņi paliek lielāki un tur – mazāki. Šī skulptūra ir par to, ka Rainis ir gan liels, gan mazs attiecībā pret tevi. Galvenais šajās attiecībās ir tas aplūkotājs, kurš izlemj, kas ir Rainis,” savu ieceri skaidro Aigars Bikše.
Raiņa personība, pēc mākslinieka domām, ir pietiekami spoža, tālab bronzas skulptūras viņš atstājis nepulētas. Lai radītu šīs bronzas figūras, Bikše pētījis Raiņa miesas būvi.
“Es meklēju grāmatu par Raini un nejauši atradu padomju laiku grāmatu par Raini, kur ir bildes bez bārdas un ūsām, kas ir neticami - ja jūs redzētu tās bildes, neticētu, ka tas ir Rainis. Jo viņam ir samērā mazs zods, un tā bārda viņu pārvērš kā tēlu. Bet tā bija būtiska informācija, lai saprastu to portretu vairākos līmeņos,” stāsta Bikše. Mākslas pazinējos diviem Raiņiem izdevies radīt pozitīvo pirmo iespaidu.
“Šī realizācija ir cilvēkiem skaidra, saprotama, un es domāju, ka šī vieta veidosies tāda, kas pievilks cilvēkus. Gribēs fotografēties, un gan jau mazajam Rainim būs nospodrināta galva, un lielākajam – celis,” komentē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs uzskata: “Te ir tāda forša stilizācija, lielums, faktūra skulptūrai, kurai gribas pieskaties. Labs arī tas mērogs. Mazo Raini var paņemt gandrīz līdzi, lielajam – laba proporcija pret mājām, Vecrīgu.”
Latvijas Laikmetīgā mākslas centra vadītājai Solvitai Kresei interesanti šķiet, ka par Raini šobrīd tiek runāts ar humoru un ironiju – dzejnieks tiek noņemts no pjedestāla un nosēdināts blakus skatītājam.
Sveiciens Rainim dienas dzimšanas dienā – bronzas skulptūra “Divi Raiņi” – tapusi ar fonda “Mākslai vajag telpu” un Zuzānu ģimenes atbalstu.
