Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu mākslas muzejā "Rīgas birža" piedāvā unikālu ekspozīciju, kas iepazīstina ar leģendāru mākslas pasaules personību - Pjēra Ogista Renuāra, Anrī Matisa, Vinsenta van Goga, Pola Gogēna, Marka Šagāla, Raula Difī un Pablo Pikaso - daiļradi. Izstādē aplūkojamas Pikaso "Faunu" sērijas gleznas un autora keramika, Difī "Vansas strūklaka", Šagāla "Pulkstenis liesmojošās debesīs", Pola Siņjaka (Paul Signac) "Pavasaris Provansā" un citi darbi.
"Latvijas izstāžu dzīvē tas ir viens no visvērienīgākajiem projektiem, jo pirmoreiz mēs Latvijā ieraugām van Goga gleznu, Gogēnu, Renuāru. Pirmoreiz Latvijā redzēsim Orsē muzeja kolekcijas darbus, mums ir deponējumi no Pompidū centra, no divām Pikaso pilīm, kā arī mūsu kolēģiem no Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas. Periods, ko mēs rādām, ir ļoti interesnats - sākot no 19.gadsimta līdz pat 20.gadsimtam, izejot cauri dažādiem modernisma virzieniem. Ieraudzīsim māksliniekus, kas ir gan veidojuši, gan ietekmējušies no fovisma, ļoti daudz no tā, ko raksta mākslas vēstures grāmatās, bet šeit to ieraudzīsim no pirmavota, no māksliniekiem, kas šos stilus ir radījuši," uzsver projekta kuratore, LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece.
"Te ir tādi meistari, fantastiska izvēle! Tuvāks ir Difī portrets un laukums, krāsa, līnija, vieglums fascinē. Visi viņi glezno dabā, es turpinu to. Kad akadēmijā mācījos no reprodukcijām, mācījos spēju paņemt no dabas un izlaist caur sevi, nevis kopēt. Spēja caur sevi parādīt citiem, ko mākslinieks redz," saka Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs.
Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas ir viens no partneriem topošā Laikmetīgās mākslas muzeja izveidē, atbalstot šo projektu, vēlējies parādīt laikmetīgās mākslas attīstību 20.gadsimtā, kas nav iedomājama bez tās priekšteča - klasiskā modernisma, kurā ietilpst arī izstādē pārstāvētie mākslas darbi.
Francijā 20.gadsimta sākumā uzplauka vairāki mākslas virzieni, kurus pēc Otrā pasaules kara jaunā mākslinieku paaudze daļēji noliedza, bet daļēji veidoja dialogu ar tiem. 70.gadu un turpmākā postmodernā māksla lielā mērā izaugusi, balstoties uz gadsimta sākuma sasniegumiem. Gan konkrētā reģiona dabas burvība, gan Francijā dzimušie modernisma virzieni dažādos laikos ir bijis iedvesmas avots arī vairākām Latvijas mākslinieku paaudzēm.
LNMM direktore Māra Lāce saka: "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir gandarīts par to atbalstu, ko Mākslas muzeja "Rīgas Birža" daudzveidīgajām aktivitātēm ir snieguši Boriss un Ināra Teterevi, gan atbalstot laikmetīgās mākslas izpausmes, gan pievēršoties stabilu un par 20.gadsimta klasiku kļuvušu mākslas vērtību atvešanai uz Latviju. Šai aspektā īpaši nozīmīga ir izstāde "Provansas valdzinājums". Izstādē Rīgā vienkopus sapulcināti tādu mākslinieku meistardarbi, kuru vārdi veido pasaules mākslas vēstures spožākās lappuses. Katrs autors iezīmē noteiktu attīstības līniju, kur skatām impresionisma un postimpresionisma metamorfozes, simbolisma un fovisma ieskicējumus, kubisma transformācijas un citas atklāsmes, kas ir bijušas būtiskas noteiktu laikmetu un paaudžu māksliniekiem un kas plašā laika amplitūdā ir veidojušas lielas sabiedrības daļas mākslinieciskos priekšstatus un gaumi. Izstāde rāda arī, cik būtiska nozīme šo autoru darbībā ir vietai, kur smelta iedvesma, attīstīts un pilnveidots iegūtais."
"Projekta koncepcija - Provansas valdzinājums - tika izstrādāta ciešā sadarbībā ar Mākslas muzeja "Rīgas Birža" speciālistiem. Gada garumā ideja un Dienvidfrancijas kultūras telpas spilgtie iespaidi ir materializējušies izstādes ekspozīcijā. Paralēli pasaulslavenu 20.gadsimta sākuma franču autoru darbu izlasei mums likās būtiski parādīt, kā Provansas gars spēja ietekmēt Latvijas mākslinieku pasaules izjūtu un redzējumu - no Aleksandras Beļcovas smalki niansētajām, elegantajām variācijām līdz Alekseja Naumova vasaras saules gaismā mirgojošam bagātīgajam krāsziedam," norāda mecenāts Boriss Teterevs.
Izstāde ir vēl nebijis notikums Baltijas valstu izstāžu dzīvē. LNMM sadarbības partneri šajā projektā ir Orsē muzejs un Žorža Pompidu centrs Parīzē, Pikaso muzejs Antibā, Aleksandra Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejs Maskavā un Mikalojusa Konstantina Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā. Tiek eksponēti arī darbi no "Belgazprombank" kolekcijas Minskā. Izstādes atklāšanu ar savu dalību īpaši šim notikumam veltītā konferencē godinās arī muzeju direktori un vadošie speciālisti.
Izstādes nosaukums - "Provansas valdzinājums" - ir simbolisks, jo mākslinieki, kuri lielāku vai īsāku savas dzīves periodu ir pavadījuši Dienvidfrancijā, nenoliedzami ietekmējušies no apkārtējās vides un radījuši izcilus darbus. Tajos jūtams specifiskais un īpašais, kas raksturīgs Dienvidfrancijas gaismai, krāsām un kas uz mākslinieku audekliem ir pārvērties izteiksmīgās līnijās, piesātinātā kolorītā vai tēlu aprisēs, veidojot nojausmu par vietas atmosfēru. Tieši šī dabas un vides impulsu radoša transformācija savdabīgā, spilgtā mākslas tēlā ir izstādes darbus vienojošais elements.
