Ar Formozova diplomdarbu “Akadēmiķa Teodora Zaļķalna portrets” (1952.gads) iepazīstina viens no 20.gadsimta portretu izstādes kataloga veidotājiem Pēteris Bankovskis.
“Akadēmiķa Teodora Zaļkalna portrets” gleznots 1952.gadā un tūdaļ pat eksponēts arī Maskavā, PSRS Mākslas akadēmiju audzēkņu diplomdarbu Vissavienības izstādē.
Diezin vai kāds mūsdienās šeit, Latvijā, zina tādu gleznotāju Formozovu, taču, beidzoties Otrajam pasaules karam, diezgan daudzi jaunieši, kas bija karojuši Padomju armijā, dažādu iemeslu pēc nonāca Latvijā, un viens otrs no šiem jaunekļiem tika uzņemts Mākslas akadēmijā.
Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme
No 3.novembra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, izstāžu zālē “Arsenāls” un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā skatāma izstāde “Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme”, kurā varēs aplūkot spilgtāko portretu izlasi simt gadu griezumā. Latvijas Radio raidījumos “Labrīt” un “Kultūras Rondo” atspoguļota desmit portretu izlase – Jēkaba Kazaka, Niklāva Strunkes, Viļa Rīdzenieka, Jāņa Pauļuka, Valeriana Formozova, Gunāra Bindes, Bruno Strautiņa, Ausekļa Baušķenieka un Imanta Lancmaņa darbi. Tāpat atsevišķi tiks analizēts arī portrets karikatūrā.
Formozovs dzimis 1921.gadā Ņižņijnovgorodas apgabalā, toreiz to sauca Gorkija. Turklāt piedzimis pareizticīgo mācītāja ģimenē. No agras bērnības ticis pamanīts, ka puisis ir talantīgs zīmētājs, un viņš iestājies vietējā mākslas skolā. 1941.gadā sākās Vācijas un Krievijas karš, Padomju Savienībā to dēvēja par Lielo Tēvijas karu.
Jaunais cilvēks 20 gadu vecumā nonāca armijā, 447.artilērijas pulka izlūkbataljonā, kur dienēja līdz kara beigām, piedalīdamies kaujās, sākot no Brestas un beidzot tajās šausmīgajās kaujās, kas notika Austrumprūsijā, cīnoties ap Kēnigsbergu.
Varam tikai iedomāties, ko jaunietis piedzīvoja, pārdzīvoja un ko pats sastrādāja nežēlīgajās cīņās, kas notika Kēnigsbergā. Tāds – traumēts un kara nomocīts – viņš te parādījās un tika uzņemts Latvijas Mākslas akadēmijā. Formozovs mācījies pie profesoriem Eduarda Kalniņa un Jāņa Roberta Tilberga.
Kā diplomdarbu tādā reālistiskā manierē Fomozovs uzgleznoja Latvijas PSR Augstākās padomes deputāta, vēlāk PSRS tautas mākslinieka, ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā tēlnieka Teodora Zaļkalna portretu. Atainots Teodors Zaļkalns savā darbnīcā pie figurālās kompozīcijas, kura pašlaik top. Ar vērtējošu skatienu tēlnieks raugās uz darbu, tērpies baltā, spodrā halātā. Portretēšanas brīdī Zaļkalnam 76 gadi.
Var jautāt, kāpēc šis krievu jaunais gleznotājs savam diplomdarbam izvēlas šādu tēmu? Hipotētiski var izteikt domu, ka jauniešiem, kas bija dzīvojuši Staļina laikos Krievijā, iespējams, inteliģenta, kulturāla cilvēka tēls saistījās ar sirmu vecīti. Varbūt tāpēc tapa šāds portrets. Iespējams, ka tam puisim nebija tādas degsmes slavināt režīmu vai taisīt lielas masu kompozīcijas, uz kurām varbūt viņš nemaz nebija spējīgs.
Var jautāt, kas ar šo un līdzīgiem māksliniekiem notika? 1953.gadā viņu jau uzņēma Latvijas PSR mākslinieku savienībā.
Līdz 1956.gadam, līdz tā saucamajam Hruščova atkusnim, tika mēģināts sadzīvot ar māksliniekiem, kuri atbraukuši no Krievijas. Tomēr daudzi, tajā skaitā arī Formozovs, atnāca, padzīvoja, neiejutās un aizbrauca.
Var teikt, ka latviešu mākslas vēsturē viņi nekādas pēdas nav atstājuši, bet Latvijas mākslas vēsturē mēs viņus izdzēst nevaram. Tā ir viena raksturīga 50.gadu pirmās puses mākslas epizode.
