Labrīt

Sabiedrisko centru izveide ciematos

Labrīt

Sejas izteiksme. Niklāva Strunkes "Galvas konstrukcija. Ivo Pannadži portrets”

Sejas izteiksme. Jēkaba Kazaka 1916.gada "Pašportrets melnā”

Portrets Latvijā. «Pašportretu melnā» Jēkabs Kazaks uzgleznoja trīs dienu laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šīs nedēļas beigās durvis vērs grandioza portretu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā.To veido vairāk nekā tūkstotis eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas. Pirmais stāstā par Latvijas portretiem – par Jēkaba Kazaka 1916.gada “Pašportretu melnā”, kas, saskaņā ar paša mākslinieka dienasgrāmatā fiksēto, esot uzgleznots trīs dienu laikā.

 

Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme

No 3.novembra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, izstāžu zālē “Arsenāls” un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā skatāma izstāde “Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme”, kurā varēs aplūkot spilgtāko portretu izlasi simt gadu griezumā. Latvijas Radio raidījumos “Labrīt” un “Kultūras Rondo” atspoguļota desmit portretu izlase – Jēkaba Kazaka, Niklāva Strunkes, Viļa Rīdzenieka, Jāņa Pauļuka, Valeriana Formozova, Gunāra Bindes, Bruno Strautiņa, Ausekļa Baušķenieka un Imanta Lancmaņa darbi. Tāpat atsevišķi tiks analizēts arī portrets karikatūrā. 

Kazaks nodzīvoja ļoti īsu mūžu – tikai 25 gadus – un mira ar tuberkulozi. Viņa daiļrade saistās ar Pirmā pasaules kara laiku un ar pirmajiem Latvijas neatkarības gadiem – tas ir saspringts laiks, ko pavada neziņa par nākotni, stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore un Jēkaba Kazaka daiļrades pētniece Dace Lamberga.

Rīgas mākslinieku grupa. No kreisās: Suta, Strunke, Tone, Kazaks, Ubāns un Oto Skulme. Ap 1920.gadu...
Rīgas mākslinieku grupa. No kreisās: Suta, Strunke, Tone, Kazaks, Ubāns un Oto Skulme. Ap 1920.gadu Sutas mātes veģetārajā ēdnīcā “Sukubs”

Kazaka “Pašportrets melnā” top Krievijas vidienē, Penzā, kur Pirmā pasaules kara laikā uzturas daudzi jaunie latviešu mākslinieki – arī Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, Romans Suta.

Jēkaba Kazaka daiļrades pētniece Dace Lamberga
Jēkaba Kazaka daiļrades pētniece Dace Lamberga

"Šajā pašportretā, kurā Kazaks sevi ietērpis melnā uzvalkā ar melnu kaklasaiti un baltu kreklu, mākslinieks vēl meklē savu rokrakstu. Te vairāk jūt vecmeistaru ietekmi nekā viņa vēlāko interesi par formu sintēzi,” raksturo Lamberga. Darbā jūtami 17.gadsimta baroka glezniecības iespaidi, ko Kazaks bija guvis Ermitāžā, pa ceļam uz Penzu.

No kreisās Konrāds Ubāns, Niklāvs Strunke, Romans Suta, aizmugurē no kreisās Valdemārs Tone, Jēkabs...
No kreisās Konrāds Ubāns, Niklāvs Strunke, Romans Suta, aizmugurē no kreisās Valdemārs Tone, Jēkabs Kazaks, Oto Skulme. Ap 1919.gadu

Savā dienasgrāmatā Kazaks raksta, ka šo “pašportreju” viņš uzgleznojis trīs dienu laikā. “Es iepazinos, gan tikai pēc reprodukcijām, ar vecajiem meistariem, un viņu apgarotajā gleznošanas veidā es ieraudzīju to, pēc kā velti meklēja Manē audzinātās paaudzes,” mākslinieks rakstījis. Kazakam impresionisms nav bijis pieņemams, “tādēļ visa mana mīlestība pievērsās vecajiem meistariem, un ar neatlaidīgu darbu es centos izravēt visu, kas likās nejaušs un lieks”.

“Šajā darbā Kazakam raksturīgi tas, ko viņš izmanto arī vēlāk – izceļ seju, ieskicē rokas, bet pārējais viņam dažkārt nav svarīgs,” akcentē Dace Lamberga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti