Nominanti:
- Ēriks Apaļais - par gleznu sēriju "Diaries from Earth" (2014 - 2018), kura bija skatāma Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
- Ieva Epnere - par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra" "kim?" laikmetīgās mākslas centrā.
- Kristaps Epners - par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
- Gints Gabrāns - par papildinātās realitātes projekta SAN 2017. un 2018. gadā.
- Romāns Korovins - par personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.
- Paulis Liepa - par izstādi "Daiļo mākslu kabinets" Mūkusalas Mākslas salonā.
- Rasa un Raitis Šmiti - par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā .
- Tekstu grupa "Orbīta" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) - par izstādi "No kā rodas dzeja?" peldošajā mākslas galerijā "Noass".
"Attiecībā pret paša mākslu – tā jau tiek taisīta neatkarīgi no mērķa nominēties uz balvu. Un attiecīgi arī paša mākslinieka veiksmes nav pakārtotas balvas iegūšanai. (..) Bet tas ir tāds regulārs notikums, kuram ir sava nozīme, kas rada iekšējo konkurenci un citas blakus lietas. Tas veicina mākslas dzīvi," par balvu stāstīja mākslinieks Gabrāns.
Divu gadu laikā profesionālu ekspertu darba grupa Purvīša balvas fināla atlasei nominēja teju 20 autoru/mākslinieku apvienību sniegumu izstādēs. Nominanti tika izvirzīti reizi ceturksnī. Astoņu finālistu darbi vienkopus būs skatāmi "Purvīša balvas 2019" izstādē LNMM galvenajā ēkā, Lielajā izstāžu zālē no šī gada 23. marta līdz 9. jūnijam.
Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim "Purvīša balvas" neatkarīgo ekspertu darba grupā strādāja: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, mākslas kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Kā Latvijas Radio sacīja Purvīša balvas ekspertu grupas vadītāja Astrīda Rogule, finālisti atlasīti no 20 nominantiem un vairāk nekā 130 izstādēm, un tos vieno svaigs, oriģināls un laikmetīgs skatījums uz mūsu pasauli.
Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.
"Purvīša balvas 2019" laureāts tiks nosaukts 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā "Zuzeum". Laikā no izstādes atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai skatītājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas tāpat kā balvas ieguvējs taps zināms "Purvīša balvas 2019" ceremonijā.
Aizsākot nākamo Purvīša balvas desmitgadi, turpmāk reizi divos gados tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu mākslā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem balvas orgkomiteja. Balva, kura finansiālā izteiksmē ir 10 000 eiro (neieskaitot nodokļus), tiks pasniegta "Purvīša balvas 2019" ceremonijā šī gada 12. aprīlī.
Šogad balvu par mūža ieguldījumu mākslā saņems māksliniece Džemma Skulme.
Iepazīstinot ar "Purvīša balvas 2019" žūrijas locekļiem, mākslas portāls "Arterritory.com" un kultūras projektu aģentūra "INDIE" sadarbībā ar LNMM laikā no 10. aprīļa līdz 12. maijam piedāvā īpašu ekspozīciju - iespēju LNMM 3. stāva vestibilā skatīt daļu no kolekcionāres Galilas Barzilai-Olandē mākslinieku radīto krēslu kolekcijas. Tas ir viens no viņas krājuma vairāk nekā 20 dažādajiem tematiskajiem un konceptuālajiem atzariem.
"Šīs izstādes idejiskais sākumpunkts ir krēsla kā objekta ceremoniālais un vienlaikus daudzietilpīgais raksturs, tālab šis šķietami vienkāršais un ikdienišķais priekšmets regulāri nonācis mākslinieku uzmanības lokā. Krēslā ir kaut kas no pašiem pamatiem, tas iemieso kopā būšanu. Līdz ko jūs ienākat telpā, ir šis aicinājums: apsēdieties! Sajūta, ka esat gaidīts. Krēsls ir ļoti cieši saistīts ar komunikāciju. Manā kolekcijā krēsli ir absolūti mākslas objekti, katrs no tiem ir atšķirīgs un ar savu personisko stāstu," teikusi kolekcionāre.
No 2019. gada 1. janvāra mākslas procesu izvērtēšanu "Purvīša balvas 2021" ietvaros sākusi jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM Izstāžu zāles "Arsenāls" izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis, kurators, mākslas teorētiķis Kaspars Vanags, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas "Careva contemporary" dibinātāja un vadītāja Alise Careva.
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). Šo summu veido privāti mecenāta Jāņa Zuzāna un SIA "Alfor" līdzekļi. Atšķirībā no, piemēram, mūzikas vai teātra nozares, vizuālajai mākslai valsts finansiāli atbalstīta apbalvojuma joprojām nav. To kā problēmu atzīst arī Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
"Vizuālās mākslas padome Kultūras ministrijā šo jautājumu ir vairākkārt aktivizējusi, ka būtu nepieciešama arī viena šāda valstiska līmeņa balva, līdzīgi kā Lielā mūzikas balva,
jo tad būtu iespējamas arī vairāk kategorijas, dalīt niansētāk šo balvas pasniegšanu. Jāsaka kā ir – padomei nav izdevies šo jautājumu pierādīt. Jo šī [Purvīša] balva darbojas, un cilvēkiem ir priekšstats, ka ar mākslu viss ir kārtībā," stāstīja Lāce.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās "Purvīša balvas" laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība". "Purvīša balvu 2017" pasniedza mākslinieku kolektīvam - Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam - par izstādi "Dziesma".
