Purvīša balvas kandidātus izraudzījās ekspertu darbu grupa, divu gadu laikā apmeklējot vairāk nekā 150 izstādes.
„Purvīša balvai 2015” izvirzīto astotnieku raksturo ļoti liela daudzveidība. Grūti atrast kādas kopējas tendences, jo katrs mākslinieks ir atšķirīgs gan rokrakstā, gan filozofijā, gan medijā, kādā viņš strādā.
Gints Gabrāns balvai izvirzīts par darbu „Ne no kurienes”, kurā turpina savu rokrakstu - mākslas tēlus veidot, balstoties atomu un molekulu struktūrās.
Miķelis Fišers nominēts par izstādi „Netaisnība”, kas pārsteidz ar ļoti oriģināliem atradumiem kā tehniski, tā saturiski.
Par instalāciju „Kancele” balvai izvirzīti Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs.
Ekspertu darba grupas pārstāve Elita Ansone Latvijas Radio atzina, ka viņu „darbs ar tādu ironisko attieksmi pret sabiedrības dvēseli un apelēšanu pie cilvēka sirdsapziņas uzrunāja kā ārkārtīgi asprātīgs piedāvājums mākslā”.
Balvai izvirzīts arī Ginters Krumholcs par personālizstādi „Kāpēc tu mani nepamodināji?”.
Viņa „milzīgais tēlniecības cilnis ar savu monumentalitāti un ārkārtīgi perfekto tēlniecisko formu bija viens no iespaidīgākajiem klasiskās tēlniecības piedzīvojumiem visas Latvijas mākslas pēdējo gadu dzīvē”, novērtēja Ansone.
Par personālizstādi „Dynamis” balvai izvirzīts Kaspars Teodors Brambergs, viņš strādā modernisma estētikā un ekspertu vērtējumā šajā izstādē formas un faktūras meklējumos pierādījis ļoti augstu meistarību. Arī pats mākslinieks uzsver, ka formas izkopšana ir svarīgākais, uz ko viņš fokusējas.
„Manas bildes ir būvētas uz iekšējās kompozīcijas attiecībām. Es neilustrēju stāstus, bet strādāju ar formu un tās attiecībām. Ja mēs pieņemam, ka līnija, laukums – tās ir formas, tad attiecīgi tonalitāte un tamlīdzīgi mani interesē visvairāk,” atklāja Kaspars Teodors Brambergs.
Ģirts Muižnieks balvai izvirzīts par izstādi „5.7.32.34.” Mūkusalas mākslas salonā. Ar šo izstādi mākslinieks vēlējies uz brīdi atrauties no vispārpieņemtā un izjaukt priekšstatus par mākslas darba kompozīcijas uztveri.
„Mans pamatuzdevums bija nojaukt kompozīciju kā tādu. Man intuitīvi likās, ka kompozīcija padara tēlotājmākslu visu mazliet vienādu, garlaicīgu. Līdz ar to man kompozīcija šķita ierobežojošs faktors. Lai to atbrīvotu, ir jānoņem nost malas, un tāpēc es savas gleznas turpināju uz tādiem auduma gabaliem, līdz ar to kompozīcija izšķīda,” stāstīja Ģirts Muižnieks.
Par izstādi „Artefakti” uz Purvīša balvu pretendē Henrijs Preiss. Viņa darbus salīdzina ar sakrālās ģeometrijas kompozīcijām vai savdabīgām mandalām, kas ieteicas Kosmosa struktūras noslēpumos.
Bet par darbu „Pulsārs Q 19” balvai izvirzīts Artūrs Riņķis, kura daiļrade ir ļoti oriģināls un spilgts akcents visā mūsu mākslas kopainā, norādīja Elita Ansone.
„Viņa darbība viņa lauku mājās „Vijolītēs”, ko Artūrs Riņķis ir nosaucis par mākslas dārzu Nekurienes vidū, ir kļuvusi jau par leģendu. Tie, kas reiz tur nokļūst, tiek savaldzināti uz mūžu, un Artūrs Riņķis tur rada mākslas objektus jau ilgstoši. Tas ir brīvdabas instalāciju un kinētisku skulptūru dārzs. Es atļaušos pateikt, ka viņš ir tāds autsaiders Latvijas mākslā, kurš ir atradis savu dzīves filozofiju un patiešām uzdrošinās neiet nevienā meinstrīmā, un būt pilnīgi pats ar savu pasaules uztveri,” sacīja Elita Ansone.
Kurš no astoņiem Purvīša balvai 2015 izvirzītajiem māksliniekiem kļūs par balvas laureātu, uzzināsim 20.februārī, kad izstāžu zālē „Arsenāls” atklās arī visu kandidātu darbu izstādi.
