«Purvīša balvu 2019» saņem Ieva Epnere par darbu «Dzīvo atmiņu jūra»

Epneres izstāde "Dzīvo atmiņu jūra" stāsta par piejūras ciemu iedzīvotāju identitāti un izpratni par savu mājvietu padomju okupācijas laikā, kad piejūra tika noteikta par slēgto zonu.

1946. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valdība pieņēma lēmumu par pierobežas zonu aizliegto zonu un režīmu. Lēmums noteica pierobežas zonu divu kilometru platumā no Baltijas jūras krasta līnijas. Tas daudzējādā ziņā ietekmēja piejūras ciemu iedzīvotāju identitāti un izpratni par savu mājvietu, un par šīm ietekmēm, kā arī jūras un cilvēku attiecībām savā izstādē "Dzīvo atmiņu jūra” stāsta māksliniece Ieva Epnere. 

“Tas, ko mēs redzam āriņā, ārpusē šim kubam, ja tā to varētu nosaukt, tas bija mans izpētes process, intervijas ar cilvēkiem, un tas mani ripināja kā tādu kamolīti tālāk līdz tam darbam, ko mēs varam redzēt iekšā, kas ir tāds koncentrāts,” par savu darbu "Dzīvo atmiņu jūra” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja māksliniece Ieva Epnere.

“Purvīša balvas 2019” ieguvēju žūrijas vārdā 12. aprīļa vakarā svinīgā pasākuma laikā paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, muzeja patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns un žūrijas pārstāvis, “Tate” muzeja Starptautiskās mākslas kolekcijas direktors Gregors Mjūrs (Gregor Muir / Lielbritānija). Ieva Epnere ieguva Purvīša balvas apbalvojumu un līdz ar to arī vērienīgo naudas balvu - 28 500 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Sestās “Purvīša balvas” ieguvēju noteica starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par “Purvīša balvas 2019” laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām vairāk nekā trīs stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu – Ērika Apaļā, Ievas Epneres, Kristapa Epnera, Ginta Gabrāna, Romāna Korovina, Pauļa Liepas, Rasas un Raita Šmitu, kā arī tekstu grupas “Orbīta” - darbus izstādē.

“Žūrija lēmumu pieņēma, balsojot divās kārtās, un jāatzīst, ka pēc diskusijām bija divi izteikti līderi, bet gala rezultātā ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvarēja Ieva Epnere. Ievas darbs “Dzīvo atmiņu jūra” žūrijas diskusiju ietvarā emocionālā kārtā mums pašiem izraisīja dzīvo atmiņu jūru. Rezumējot visi nonācām pie secinājuma, ka šis personīgais un daudzslāņainais stāsts, kurā māksliniece cenšas saprast komplicēto vēsturi, identitātes un kolektīvas atmiņas veidošanos postpadomju realitātē, ir mākslinieciski gudri veidots, iedarbīgāks nekā dokumentālais žanrs, universāli saprotams, tajā ir gan pieredze, gan emocijas, gan kvalitāte. Tas aktualizē trauslo brīvības un nebrīves jautājumu, robežu jautājumu, liek padomāt par līdzsvaru kausiem, kuros iepretim liktas nostalģiskās pagātnes atmiņas un nākotnes cerības,” stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce.

Ieva Epnere “Purvīša balvai 2019” tika nominēta un finālā pēc ekspertu vērtējuma tika izvirzīta par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra” kim? laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.)

“Dzīvo atmiņu jūra” ir stāsts par Latvijas sarežģīto padomju pagātni un tās attiecībām ar tagadni. Krimas aneksija esot bijis ierosinātājs – trigers darba tapšanai. Šī darba pamats ir dziļi privāts – Ievas pašas ģimene, pieredze un emocionālais fons. Ieva nākusi no Liepājas, viņas tēvs ir bijušais padomju armijnieks, krievu flotes oficieris no Sibīrijas, savukārt māte ir latviete.

Darbā redzamo jūru, vēloties iemūžināt visas iespējamās tās krāsu nianses, laikā no 2016. gada februāra līdz vēlai vasarai viņa filmēja Liepājā, kur pati piedzimusi un kur joprojām dzīvo viņas vecāki. Jūra Ievai ir simbols – tā kaut ko spēj paslēpt, un kaut ko tā izskalo krastā. “Dzīvo atmiņu jūra” ir multidisciplinārs darbs – filma, dokumentālie video stāsti, gobelēns, fotogrāfiju sērija; dažkārt katra no šīm vienībām tiek izstādīta arī kā atsevišķs darbs.

“Purvīša balvas 2019” žūrijas darbā piedalījās LNMM direktore Māra Lāce, LNMM galvenā atbalstītāja SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, “Tate” muzeja Starptautiskās mākslas kolekcijas direktors Gregors Mjūrs (Gregor Muir / Lielbritānija), “Galerie Krinzinger’” vadītāja un īpašniece Ursula Krincingere (Ursula Krinzinger / Austrija), mākslas kolekcionāre Galila Barzilai Olandē (Galila Barzilaï-Hollander / Beļģija), mākslas kurators, vēsturnieks un kritiķis Sergejs Hačaturovs (Sergey Khachaturov / Krievija), kā arī latviešu izcelsmes austrāliešu mākslinieks Imants Tillers.

“Purvīša balvas 2019” kandidātu darbu izstāde publikai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs atvērta līdz 9. jūnijam. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte. Izstādes dizainu veidojis Martiņš Vizbulis.

Šogad pirmo reizi “Purvīša balvas” vēsturē tika pasniegts apbalvojums par mūža ieguldījumu, ko saņēma māksliniece Džemma Skulme (1925) – gleznotāja, kuras spēcīgais radošais gars un personības spēks, vitalitāte, uzticība mākslas ideāliem un spēja nemitīgi būt jaunrades pacēlumā ir apbrīnojama. Līdzās godalgai Skulme saņem arī 10 000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

No 24. marta līdz 10. aprīlim portālā “Delfi” norisinājās “Purvīša balvas 2019” publikas balsojums, ļaujot skatītājiem noteikt savu simpātiju no žūrijas izvirzītajiem astoņiem finālistiem. “Purvīša balvas” īpašajā ceremonijā skatītāju simpātijas balvu pasniedza portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Arī skatītāju simpātiju balvu ieguva Ieva Epnere.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas jaunrades izvērtēšanu, jau tagad darbu uzsākusi septītās “Purvīša balvas” ekspertu grupa, kurā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām, regulāri izvirzot nominantus šim apbalvojumam, strādās LNMM Izstāžu zāles “Arsenāls” izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, kurators, mākslas teorētiķis Kaspars Vanags, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Projektu atbalsta: SIA “Alfor”