"Ideja veidot šo izstādi radās, jo šobrīd notiek intensīva mūsu Āzijas kolekcijas pētniecība. Ik pa laikam mēs atrodam lietas, kas ne reizi vēl nav rādītās. Tā ar lielāko daļu no šiem darbiem," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atklāj izstādes “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e” kuratore Kristīne Milere.
Ukijo-e ir grafikas paveids, ko burtiski var tulkot kā “mainīgās pasaules ainas”. Ukijo-e mākslinieki pamatā izvēlējās attēlot kabuki teātra aktierus, skaistas sievietes, sumo cīkstoņus, kareivjus, ainas no vēstures un tautas pasakām, ceļojumu skatus, ainavas, dabu un dzīvniekus, kā arī erotiska rakstura darbus, tādā veidā parādot Edo perioda (1603–1868) dinamisko, enerģijas pilno populāro kultūru, kas uzplauka lielākajās Japānas pilsētās.
"Konstatējām, ka pamatā mūsu ukijo-e kolekcijā ir tieši aktieru krāsainie kokgriezumi. Radās doma izpētīt tēmu plašāk," turpina Millere.
Savukārt kabuki ir tradicionālā japāņu teātra forma, kas arīdzan radās un attīstījās Edo laikmetā, apvienojot dziedāšanu, mūziku, deju un drāmu.
"Izstādes scenogrāfija veidota, ietekmējoties no kabuki teātra. Kabuki teātrim ir daudz interesantu elementu, piemēram, starp skatītājiem tāds kā paaugstinājums, pa kuru ierodas kāds svarīgs tēls. Arī izstādē šāds stilizēts elements būs redzams," norāda Millere.
Viņa arī atzīst, ka izstāde, kas ir par teātri, būtu grūti iedomājama bez kustības, tāpēc izstādē varēs noskatīties četru kabuki izrāžu fragmentus.
Izstādes veidošanā ir iesaistīts arī japāņu valodas tulks Uģis Nastevičs. Viņš strādājis ar teksta atveides jautājumiem.
"Kā aktieru vārdus latviski pierakstīt, sameklēt, kādi ir aktieru vārdi un izrāžu nosaukumi japāniski. Precizēt uz darbiem redzamās norādas par aktieriem, māksliniekiem un lomām," par savu uzdevumu stāsta Nastevičs.
Viņš arī atklāj, ka pašam bijis īpašs piedzīvojums pirms dažiem gadiem klātienē skatīties mūsdienu kabuki izrādi.
"Kaut arī biļete var maksāt 60-70 eiro un vairāk, kas šķiet ļoti dārgi.
Bet, ja zinām, ka sagaida sešu vai vairāku stundu priekšnesumu virknes, piedzīvojums, ko papildina arī iepriekšējā dienā rezervētu pusdienu baudīšana starpbrīžos turpat teātra sēdvietās
ar japāņu tradicionālo ēdienu un iespēja novērtēt, kā saposušies apmeklētāji, jo katrs izrādes apmeklējums ir svētki, – tas ir īpašs piedzīvojums," uzskata Nastevičs.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas grafikas kolekcijā ir ap 380 eksponātu, no kuriem lielākā daļa ir ukijo-e – grafikas paveids. Milere norāda, ka ceļi, kā japāņu krāsainie kokgriezumi nonākuši Rīgā, ir dažādi. Vienu daļu 90. gados muzejs saņēma kā dāvinājumu, kurā bija daudzi ukijo-e darbi, ir daži darbi, kas muzeja kolekcijā ienākuši jau agrāk.
"Mākslinieciskums, kas ir šajos darbos, tērpi, raksti, krāsu lietojums, frizūras. Vide, kur notiek izrādes, tas daudz stāsta par šo kultūru," atzīst Nastevičs, vērtējot, kas skatītājus varētu piesaistīt.
"Japāņu portretu gadījumā liela nozīme ir kontekstam, kas ir apkārt. Ja Rietumu pasaulē gleznās bieži ir uzsvars uz personu un fons ir tumšāks un neizteiksmīgāks, šeit varam saskatīt visas detaļas, kas ir apkārt.
Vērtīgi, ka caur šo izstādi varēs ielūkoties Edo laikmeta sadzīvē un tās krāšņumā."
Izstādi “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”, kurai atlasīti 86 darbi, mākslas muzejā “Rīgas Birža” varēs aplūkot līdz 19. aprīlim. Izstādes programmā iekļautas arī lekcijas un radošās darbnīcas.
