Armēņu izcelsmes mākslinieka, jūras ainavu jeb marīnu meistara Ivana Aivazovska pirmā un līdz šim lielākā izstāde Rīgā esot notikusi vēl viņa dzīves laikā 1886. gadā tagadējā Kalpaka bulvārī Ludviga Kerkoviusa namā, kur savulaik atradās Rīgas gleznu galerija.
Toreiz tika izstādīta 21 glezna, taču “Rīgas Biržā” skatāmi 23 darbi, kas komplektēti no piecu muzeju kolekcijām – daļa no Latvijas, bet daļa atvesta no Igaunijas un Ukrainas.
Šīs izstādes veidotāji vēlējušies īpaši akcentēt gaismu Aivazovska darbos, tāpēc arī ekspozīcijai dots nosaukums “Gaismas metafizika”.
Izstādes “Gaismas metafizika” kuratore Ksenija Rudzīte uzsver mākslinieka talantu gleznās atainot gaismu:
“Skatītāji, apmeklētāji jau 19. gadsimtā neticēja, ka tādus efektus var izveidot tikai uz audekla, un viņi domāja, ka aiz gleznām ir noslēpts kaut kāds apgaismojums.”
Izstādes kuratore zina stāstīt, ka mākslinieks nekad neesot gleznojis dabā, tur esot tapusi tikai sākuma skice. Vadoties pēc atmiņas, mākslas darbi vienmēr pabeigti darbnīcā.
Glezna “Skats uz Vezuvu dienu pirms vulkāna izvirduma”, kas šobrīd ir Igaunijas Nacionālā mākslas muzeja īpašums un kurai ir raiba, detektīvfilmas scenārija cienīga vēsture, bijusi publiskai apskatei izlikta arī pirmajā izstādē Rīgā pirms 132 gadiem. Padomju laikos, ja viss būtu izvērties citādi, darbs būtu pārdots melnajā tirgū.
Igaunijas Kadriorgas mākslas muzeja un Mikkeli muzeja direktore Aleksandra Murre stāsta, ka pirms gada Igaunijā notikusi šim restaurētajam darbam veltīta izstāde:
“Iepriekš tas bija nolīmēts ar papīru, un mēs nezinājām, kas tas ir par darbu. Restaurācijas procesā atklājām un pierādījām, ka tas ir brīnišķīgs Aivazovska gleznojums.”
Murre atklāj, ka gleznai bijis sarežģīts liktenis.
1980. gadu beigās atklāts, ka tā tikusi konfiscēta un atņemta mākslas dīlerim, kurš mākslas darbus no Padomju Savienības Rietumeiropā pārdevis pret elektroniskajiem pulksteņiem.
Aivazovskis gleznās daudz iemūžinājis arī dzimto Krimu. Odesas Mākslas muzeja pārstāve teic, ka pirms gadsimta gleznotais izskatās mistiski un kā no pasakām.
“Uz Rīgu atvedām gleznu, kurā Aivazovskis attēlojis Puškinu. Tā ir viena no lielākajām vai arī izmēru ziņā vislielākā šajā izstādē. Viņš bija draugos ar Puškinu, un viņš veidoja izmēros vērienīgus Puškina portretus, un Aivazovskim ir poēma par jūru, kas ir uzrakstīta uz šīs gleznas,” stāsta Odesas Mākslas muzeja vadošā zinātniskā līdzstrādniece un izstāžu projektu kuratore Marija Kazakova.
Dažus soļus tālāk, Boses zālē, kā papildinājums Aivazovska daiļradei apskatāmi citu marīnistu, Aivazovska laikabiedru un dažādu Rietumeiropas skolu pārstāvju darbi, kas apkopoti izstādē “19. gadsimta marīnas”.
Izstādes “19. gadsimta marīnas” kuratore Laura Okdaldere atklāj, ka izstādē kopumā apskatāmi 12 darbi. Tos radījuši 11 autori no Vācijas, Nīderlandes, Francijas, Itālijas un Norvēģijas.
“Žans Antuāns Teodors Gidēns bija personīgi pazīstams ar Aivazovski, vienīgais no šajā zālē izstādīto darbu autoriem, kurš gan pazina, gan arī kopā strādāja, piedaloties slavenā Parīzes salona izstādēs,” stāsta Okdaldere.
Tie, kuri mēdz atlikt izstāžu apmeklējumu līdz pēdējam brīdim, kalendāros var apvilkt nākamā gada 5. janvāri, kas būs abu izstāžu pēdējā diena.
