2018. gadā pirmo Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli apmeklēja vairāk nekā 55 000 skatītāju. Tai tika pievērsta plaša starptautiska mediju un mākslas profesionāļu uzmanība.
“Šogad izstādi esam izvēlējušies organizēt Andrejsalas teritorijā, kas ir liela, ļoti plaša un vairākas teritorijas daļas nav iepriekš bijušas publiski pieejamas,” stāsta RIBOCA stratēģisko partnerattiecību direktore Inese Dābola. Viņa skaidro, ka biennāles galvenā norises vieta ir liela noliktava – izstādi izvietos trīs stāvos ar kopējo platību vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru.
Biennāles nosaukums “viss reizē zied” patapināts no Māras Zālītes dzejas krājuma.
Viena no biennāles dalībniecēm ir farmācijas doktore Vija Eniņa, kura, pašas vārdiem, ir “visu mūžu mācījusi studentiem gudrības par augiem, tostarp par ārstniecības augiem.”
Vija Eniņa atzīmē, ka arī augi ir māksla: “Augi ir brīnišķīgi mākslas darbi, galvenais akcents tika likts uz ārstniecības augu dobi.
Dobe pati par sevi kā mākslas darbs, kurā būtu apvienoti dažādi Latvijā vai nu savvaļā augoši vai kultivēti ārstniecības augi, bet tai pašā laikā savākti vienkopus.”
Inese Dābola skaidro, ka biennāle notiks “teritorijā, kas bijusi ļoti industrializēta, kas attīstījusies līdz ar Rīgu un ostu, kur bijuši daudz kravas transporti, rūpniecība un citas bieži vien dabai nedraudzīgas lietas, un caur šo projektu Vija Eniņa vienlaikus palīdz arī zemei atveseļoties.”
RIBOCA paliek uzticīga savai misijai popularizēt Latvijas un tuvāko valstu mākslas ainu, tāpēc trešdaļa no dalībniekiem ir no Baltijas valstīm. Izstāde paplašina mākslas teritoriju – saaicinot radošas personības no dažādām jomām. Viena no tām ir pasaulslavenā ASV dzīvojošā latviešu amerikāņu matemātiķe, profesore, māksliniece Daina Taimiņa, aicinot ikvienu iesaistīties hiperbolisko plakņu notamborēšanā.
“Visus atnestos tamborējumus, par kuriem es esmu ļoti priecīga, ka to ir tik daudz, mēs saliksim kopā vienā lielā darbā,” stāsta Daina Taimiņa. “Sākotnēji tas bija domāt kā tāds tunelis, kuram iziet cauri, kas tagad sanāks, to jau redzēsim.”
Māksliniece uzsver: “Man ir ļoti svarīgi, ka cilvēki piedalās, un tieši tāpēc, lai parādītu, ka mēs visi kopā varam darīt kaut kādu brīnumu.
Tā iznāca, ka vīrusa laikā visi sapņi kļuva par atmiņām, un tas arī notika ar manu darbu, saliksim sapņus kopā, lai ir skaista atmiņa.”
Dainas Taimiņas projekta nosaukums ir “Sapņi un atmiņas”, un jebkurš interesents vēl līdz 14. jūlijam var piedalīties tā veidošanā ar savu tamborējumu.
“Galvenais nosacījums - izmantot vienas krāsas dziju,” atzīmē RIBOCA komunikāciju departamenta vadītāja Laura Adamoviča. “Māksliniece ir lūgusi drosmīgākajiem šim procesam pieiet vēl radošāk un izmantot citus materiālus – šī ir kasešu lente, tāpat plaknes tiek tamborētas no plastmasas maisiņiem vai veciem T krekliem.”
Šobrīd ikviens, liels vai mazs, aicināts piedalīties arī zīmētāju kongresā ar melnbaltu darbu uz A4 izmēra lapas.
Laura Adamoviča skaidro: “Zīmētāju kongress ir poļu mākslinieka Pāvela Althamera projekts, kurš tika aizsākts 2012. gadā Berlīnes biennālē, un šis ir projekts, kas ceļo gadu no gada uz vairākām pasaules valstīm, šogad atceļojis uz Latviju.”
Mākslinieka sākotnējā iecere bijusi baltā telpā pulcēt apmeklētājus un, nodrošinot krāsas, zīmuļus, krītiņus, trepes, krēslus, iesaistīt apmeklētājus neformālā vizuālā dialogā, stāsta Adamoviča.
Viņa uzsver: “Taču, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus un respektējot visus ierobežojumus, mēs nācām pie secinājuma, ka projekts jātransformē, un mākslinieka ideja un lūgums vienlaicīgi ir visiem interesentiem savas skices, nospiedumus, vai tie būtu zīmējumi, rasējumi, iespējami teksti, dzeja, nošu partitūra, iesūtīt elektroniski uz [email protected]. Pēcāk mēs šos darbus realizētu fiziskā vidē, izstādes norises telpā, būtu digitalizēta galerija.”
Citējot Biennāles “Riboca 2” kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu – “Cilvēce atrodas eksistenciālu lēmumu krustcelēs, it visā ir zīmes jauna laikmeta gaidām”, mākslinieki aicināti veidot pievilcīgākus nākotnes scenārijus un gūt jaunas atbildes par to, kā ekoloģisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu virpulī būt cilvēkam. Pēc festivāla kuratores iniciatīvas ar režisora Dāvja Sīmaņa līdzdalību biennāle tiks pārvērsta pilnmetrāžas filmā, bet izstādes vietas par filmas uzņemšanas laukumu.
