Komiksi nereti tiek uzlūkoti kā kaut kas zemāks par literatūru vai par mākslu, tie nereti tiek uzskatīti par vienkāršiem zīmējumiem žurnālos, bet ne par daļu no kultūras. Pēdējos gados komiksi jeb grafiskās noveles ir kļuvušas par mākslas formu un var lepoties ar aizvien lielākiem panākumiem.
„Mēs jūtam, ka ir jāpievērš uzmanība šai mākslas formai, jūs to varat redzēt arī Latvijā - ir daudz šādas mākslas grafiskās noveles formas piemēri, tāpēc mēs nolēmām uzaicināt Villi, jo viņš ir viena no lielākajām autoritātēm Somijā grafiskās noveles žanrā,” norāda Ziemeļu Ministru padomes Latvijā direktors Jans Vidbergs.
Kopš septiņdesmitiem gadiem īpašu popularitāti komiksi piedzīvo Somijā.
„Kaut kādā laika posmā bija ļoti daudz mākslinieku, kas bija studējuši kādu citu mākslas jomu un viņiem vienkārši bija interese par komiksiem. Viņi alka katrs savā nostūrītī zīmēt," atklāj žurnāla “Kuš!” redaktore Sanita Muižniece.
Komiksa grafiskajai formai pievienojas īss, precīzs teksts ar konkrētu vēstījumu – protams, vienmēr ir dažādi izņēmumi. Kā uzskata somu eksperts, komikss ir ļoti ietilpīgs medijs, jo var radīt stāstus ar patiesiem faktiem vai arī fakti var būt izdomāti - līdzīgi kā prozā, kurā iespējams runāt par visplašākajām tēmām. To arvien vairāk novērtē arī Somijā.
„Es domāju, ka tas ir saistīts ar tradīciju, mums ir spēcīgs un individuāls dizains, tai skaitā grafiskais dizains, tāpēc es domāju, ka tā ir tradīcija,” stāsta komiksu žurnālists un kritiķis Ville Henninens, "iespējams, ka stāsti un humors - tajos ir kaut kas ļoti somisks. Attēli ir ļoti spēcīgi, ar tiem var pateikt ļoti daudz, ar vienu attēlu var pateikt vairāk par tūkstoš vārdiem. Es nezinu, vai tā ir patiesība, bet zīmējumi ir ļoti spēcīgi; katrs tos var interpretēt, ikviens izdomā pats savu stāstu."
