Ja nereti par kādu no radošajām jomām Latvijā virmo viedoklis par industrijas plašuma trūkumu, tad par mākslu to noteikti nevar apgalvot. Jo īpaši šī pārliecība nostiprinās pēc LMA diplomdarbu festivāla “Svaiga gaļa kritikai” apmeklējuma. LMA ieliktais pamatakmens ikviena studenta karjeras sākumā ir stabili iecementēts.
Bet arī pamatakmeņi mēdz būt dažādas kvalitātes un ilglaicīgumā mērāmi. Virzoties pa daudzajiem Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes kabinetiem, kur vietu radusi šī apjomīgā izstāde, iezīmējas trīs virzieni tik dažādo jauno mākslas profesionāļu rokrakstos un attieksmē pret savu darbu.
Pirmais. Ir virkne studentu, kas ar savu tīro, laikmetīgo attieksmi pret darbu aizrauj, liek apstāties un labu laiku domāt par redzēto. Nereti šīs idejas liekas tik vieglas un vienkāršas, bet patiesībā aiz tām stāv milzīga pašdisciplīna un, pats galvenais, pilnīga atdošanās savam darbam.
Otrais. Tā vien šķiet, ka šī jauno profesionāļu grupa pastiprināti seko līdzi pasaules mākslas tendencēm, visbiežāk uzlūkojot kādus īpaši aktuālus māksliniekus un apzināti vai neapzināti atdarina tos, veidojot savu rokrakstu, tādējādi nereti diemžēl zaudējot jebkādu aktualitātes sajūtu.
Trešais. Čaklais students, kas cenšas izdarīt visu, ko pasniedzējs mācījis. Pārlieku lielā centība ir izveidojusi šī studenta darbu par garlaicīgu pieturas punktu.
Neskatoties uz otro un trešo virzienu, izstāde ir vairāk nekā apskatīšanas vērta, jo virknei studentu ir pavisam reālas iespējas būt nākotnes muzeja satura veidotājiem. Pavisam droši var teikt, ka šo darbu autori ir spējīgi runāt pāri ikdienības un arī valsts robežām.
