„Pirmo paldies gribu pateikt savai mammai, kura ziedo katru savu atvaļinājumu, lai paņemtu mazbērnus pie sevis un mēs ar vīru varētu nodarboties ar mākslu. Tas, ko viņa dara, ir mana personīgā Purvīša balva," teica Epnere.
Ieva Epnere balvu saņēma par personālizstādi „Dzīvo atmiņu jūra”, kas runā par cilvēku identitāti un māju sajūtu piejūras teritorijās padomju laikā, dzīvojot aizliegtajā zonā. Sarunā ar Latvijas Radio māksliniece atzina, ka uzvara spēcīgajā konkurencē bijusi negaidīta un gandarījums ir milzīgs. Pati balva – 28 tūkstoši eiro – ir arī neatsverams atbalsts praktiskā ziņā:
„Beidzot varēšu noīrēt studiju. Beidzot nebūs jāknapinās un jāaizņemas aparatūra. Varēšu nopirkt savu kameru. Jo katru reizi daļa projekta budžeta aiziet kameras īrei. Beidzot varēšu iegādāties savējo!”
Uzvarētāju izraudzījās starptautiska žūrija, un diskusijas esot ilgušas teju piecas stundas. Žūrijas pārstāvis Gregors Mjūrs no „Tate” muzeja Londonā Latvijas Radio sacīja, ka bijis aizraujoši vērot mākslinieku dažādās idejas un prasmīgo tehnoloģiju lietojumu. Ievas Epneres darbā žūriju uzrunājusi šķietami lokālā portreta universālā daba, viņš stāsta:
„Tā ir metafora tam, cik fundamentāli mūs var mainīt represīvi režīmi un to uzspiestie noteikumi. Es atceros, vienā brīdī sapratu: šis nav tikai stāsts par piejūras dzīvi Latvijā padomju laikā. Tas ir stāsts par ļoti daudzām vietām pasaulē, kur cilvēku dzīvi veido un diktē varas spēles. Cilvēki šos apstākļus ar laiku to pieņem par pašsaprotamiem un normāliem, lai gan tie nekādā ziņā tādi nav. Ka tu nedrīksti nofotografēties pie jūras, ka noteiktos laikos vispār nedrīksti būt pludmalē, lai gan dzīvo pie jūras.”
Purvīša balvu pasniedza jau sesto reizi, un pirmoreiz to papildināja balva par mūža ieguldījumu. Brīdis, kad uz skatuves kāpa 93 gadus vecā māksliniece Džemma Skulme, kļuva par šī vakara emocionālo kulmināciju. Viņa atcerējās savu pēdējo tikšanos ar Vilhelmu Purvīti 1944.gadā.
„Gribu pateikties tam lielajam līdzsvarotājam, kas ļāvis man pieredzēt ir to, ir visu manu laikabiedru mākslā. Pieredzēt visus šos jaunos ienācējus! Un gribu pateikties cilvēkiem, kuri ir pratuši palīdzēt mākslai realizēties. Viņi ir sapratuši, ka mākslas svars ir tas mūsu lielākais svars.”
Desmit tūkstošus eiro vērto mūža balvu, tāpat kā Purvīša prēmiju, finansē mākslas mecenāta Jāņa Zuzāna azartspēļu uzņēmums „Alfor”. Atšķirībā no citām kultūras nozarēm, vizuālajā mākslā valsts finansēta apbalvojuma nav.
Visu Purvīša balvas finālistu darbus līdz 9.jūnijam var apskatīt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
KONTEKSTS:
Nominantu vidū bija arī šādi mākslinieki:
Ēriks Apaļais - par gleznu sēriju "Diaries from Earth" (2014 - 2018), kura bija skatāma Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
Kristaps Epners - par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
Gints Gabrāns - par papildinātās realitātes projekta SAN 2017. un 2018. gadā.
Romāns Korovins - par personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.
Paulis Liepa - par izstādi "Daiļo mākslu kabinets" Mūkusalas Mākslas salonā.
Rasa un Raitis Šmiti - par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā.
Tekstu grupa "Orbīta" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) - par izstādi "No kā rodas dzeja?" peldošajā mākslas galerijā "Noass".
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
