Konkrētajā mākslas darbā, tiesībsarga ieskatā, nav propagandēts neviens no aspektiem, kas uzskaitīti Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bērnu neizpratne par zīmējumu kopumā, atsevišķiem tā elementiem vai nespēja uztvert tā izveides motivāciju un izpildījuma asociatīvo sakarību nav pietiekams iemesls, lai šo murāli uz skolas sienas aizkrāsotu.
Kā norādīja tiesībsargs,
lai mākslas darbs tiesiskā izpratnē varētu tikt uzskatīts par tādu, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai, ir jāpierāda, ka tas ir pretrunā ar sabiedrībā atzītiem pieklājības un morāles standartiem.
Paziņojumā vēstīts, ka šis pierādīšanas uzdevums varētu būt ārkārtīgi sarežģīts, ņemot vērā dažādu paaudžu un visas sabiedrības kopumā laika gaitā mainīgās gaidas un izpratni par to, kas ir pieņemami un kas nav pieņemami.
Tiesībsargs uzskata, ka bērniem jābūt pilnīgi sagatavotiem patstāvīgai dzīvei sabiedrībā un jābūt audzinātiem, jo īpaši, miera, cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā. Primāri tas ir bērnu vecāku uzdevums. Māksla ir sabiedrības ikdienas dzīvē klātesoša, taču spēja kādā mākslas darbā saskatīt un novērtēt mākslu ne katram piemīt. Tiesībsargs uzskata – tas, ka kādai personu grupai kāds mākslas darbs nepatīk, ir pieņemami. Ir arī personu grupas, kurām tas patīk vai kuras ir gluži vienaldzīgas pret to.
Taču vienas vai otras personu grupas ieskatiem par mākslas darbu nevajadzētu veicināt tā cenzūru, kas atbilstoši Satversmē noteiktajam ir aizliegta.
No pilsoniskās līdzdalības aspekta pilsētvides plānošanas jautājumi ir attiecīgās pašvaldības kompetento institūciju ziņā, sniedzot atbilstošus pieļaujamības, vietas izvēles saskaņojumus šīs vides izmaiņām, uzlabojumiem, tostarp arī murāļiem uz pašvaldības īpašumā esošām ēkām, lai arī kādu sociāli urbānu funkciju tās pilsētvidē veic, spriež tiesībsargs. Pašvaldības ziņā ir arī rīkot publiskas apspriešanas, ja tās kā obligātas noteiktas normatīvajā regulējumā. Citos gadījumos šādu apspriešanu rīkošana ir tikai vienīgi pēc pašas pašvaldības iniciatīvas, arī gadījumos, ja to, piemēram, ierosinājuši iedzīvotāji.
Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikts, kādam jābūt izglītības iestāžu fasāžu vizuālajam noformējumam vai kuru personu viedokļi par plāniem šiem noformējumam būtu jānoskaidro.
Vēl jo vairāk, nav noteikts, ka uz katras ēkas pilsētvidē, kura veic kādu funkciju, fasādes būtu jāattēlo vizuāli elementi, kas nepārprotami norāda, kāda tieši iestāde šeit atrodas, – izglītības, medicīnas, policijas vai kāda cita, norādīts Tiesībsarga biroja paziņojumā.
Nepārprotami gala lēmums šajā jautājumā jāpieņem Rīgas domei, vērtējot arī līdzdalības portālā Manabalss.lv parakstījušos personu viedokli, kas arī atbilstu labas pārvaldības principam, atzina tiesībsargs.
Rīgas 40. vidusskolas audzēkņu vecāki vērsušies arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, kura atbildes vēstulē vecākiem un Rīgas domei skaidroja, ka mākslas darbs var radīt bērnos dažādas emocionālās reakcijas un jautājumus, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt skaidrojošo darbu ar bērniem. Vienlaikus inspekcija uzsvēra, ka šis darbs nepārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
KONTEKSTS:
Augusta nogalē Rīgā, Akas ielā 10, uz Rīgas 40. vidusskolas sākumskolas ēkas sienas tika izveidots murālis “Veltījums Džemmai Skulmei”, kas tapa mākslinieka Kristiana Brektes sadarbībā ar fondu "Mākslai vajag telpu". Zīmējums rosināja sabiedrības diskusijas, un interneta vietnē Manabalss.lv tika izveidota iniciatīva “Par “Brektes murāļa” steidzamu likvidēšanu no sākumskolas sienas”, vēlāk skolas padome vērsās Rīgas domē ar aicinājumu atrast murālim piemērotāku vietu. Naktī uz 1. septembri zīmējums tika apķēpāts.
