Kā norādīja izstādes veidotāji, kādam tas ir dramatiskāk, kādam komiskāk un kādam liriskāk, tieši tāpēc visi kopā šie fotogrāfi veido pasakainu stāstu par savu bērnu pasaules izzināšanu un pieaugšanu. Izstādes kuratore ir Tūla Alajoki (Tuula Alajoki).
Izstāde “Starp varavīksnes galiem” iepazīstinās skatītāju ar Johannesa Romppanena (Johannes Romppanen) "princesi-cīnītāju Lilju (Lilja), princesi, kura nerunā, princesi, kura nestaigā, princesi, kurai būs nepieciešama palīdzība visu mūžu. Bet tam visam pāri princesi Lilju – meiteni un meitu, kurai drīz paliks astoņi gadi, meiteni, kura spēj izdarīt izvēles ar acu skatienu un labāk nekā citi iepazīt apkārtni ar savu dzirdi, māsu, kura var spēlēties ar saviem brāļiem, meitu, kuru mīļo par to, kas viņa ir un ko spēj izdarīt, nevis par to, kas viņa nav un ko viņa nespēj".
Aki un Astrīdas Sinikoski (Aki & Astrid Sinikoski) fotogrāfiju sērija "Jaunie spoki" ("New Ghosts") attēlo tēva un meitas attiecības un viņu mēģinājumus izprast dzīvi, pārmaiņas un laika ritējumu. Mākslinieki ar fotogrāfijām vēlējušies uzdot jautājumus par identitāti, pilngadību, bērnību, dzīvi un nāvi – kādus uzvedības paraugus, ideālus un nākotnes scenārijus mēs radām viens otram? Tēvs un meita savu spoku izpēti kā mākslinieku duets veic kopš 2011. gada. Un viss darbs kopumā tiks publicēts 2058. gadā, kad Aki apritēs 80 un Astrīdai 50 gadu.
Jūso Vesterlunds fotografē savus divus augošos dēlus tā it kā fotogrāfiju sērija "Sirdspuksti" ("Heartbeats") būtu dzejoļi, kurus viņš nav mācējis uzrakstīt. Dzejoļi par zēna gadiem, ilgām, nevainību, ievainojamību un mirstību. Šis darbs cenšas uzdot jautājumus, kas ir fundamentāli katra cilvēka pieredzei, bet uz kuriem mēs, iespējams, esam pazaudējuši atbildes, kļūstot vacākiem – ko nozīmē bērnība un kā jūtas tajā esošie?
