Tas ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju radošs eksperiments un vienlaikus arī pamudinājums studentiem iepazīt šo 3D tehnoloģiju.
Pie ieejas Rīgas Porcelāna muzejā redzamais izstādes nosaukums lasāms gan kā klons, gan klōns. Un abi varianti ir pareizi. Šādi ar vārda daudznozīmību radoši paspēlējušies izstādes autori, pieci Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Keramikas katedras pasniedzēji. Viņi ar 3D printeri no porcelāna radījuši savus pašportretus.
"Pirmajā mirklī bija tāda dīvaina sajūta, kad tā mašīna no tūbiņas pa kārtiņai izspiež ārā un pēc tam beigās – bāc, tas taču esmu es,” atzina mākslinieks Ainārs Rimicāns, LMA Keramikas nodaļas docents.
Savukārt Ženija Loginova, LMA Keramikas nodaļas asociētā profesore, ir pārliecināta: “Mūsu studenti nemaz nav iesākuši strādāt, un pasniedzējiem, neskatoties uz to, ka esam gados vecāki cilvēki, mums ir jārāda priekšzīme un jāsāk darboties ar šīm sarežģītajām, jaunajām tehnoloģijām.”
“Printeris ienāk, un jaunie cilvēki droši vien ar to aizrausies, manā gadījumā, – man liekas, ka var radīt kaut ko līdzīgu arī pats mākslinieks, un es to mēģināju parādīt,” pastāstīja māksliniece Līga Skariņa, LMA Keramikas nodaļas asociētā profesore. “Man bija arī viens portrets, kas neizlikās, bet stāsts ir par to, ka to pašu principu vari izdarīt arī pats.”
Vienā no stikla plauktiem atrodas izstādes autoru klonu kopbilde. Izņēmums ir Ženijas Loginovas darbs “Daļa no globālā tīkla”, kurā viņa sevi pozicionē kopā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nu Mākslas akadēmijas Keramikas katedrā aizsāks jaunu lapu.
“Nebūt tas nav tik vienkārši, kā mēs varbūt iedomājamies, ka nu tikai tas viss notiks ātri un vienkārši, un pat šeit manā darbā var redzēt, ka – lai arī tā ir viena un tā pati seja, tad katrā no šiem gadījumiem mainās – mainot porcelāna mīkstumu, spiedienu un visādas lietas,” uzsvēra mākslinieks Dainis Lesiņš, LMA Keramikas nodaļas vadītājs. “Nevajadzētu to uztvert kā štancētu materiālu, jo tur tās nianses un nejaušības parādās – kāds gaisa burbulis vai kas visu to ietekmē.”
LMA Keramikas nodaļas izglītības metodiķe, māksliniece Anna Rubene-Zīdere atzīst – pirms izmēģināt 3D printeri, viņai šķitis, ka nekā garlaicīgāka par šo aparātu nav. Taču, sākot darboties, izrādījies, ka tajā var atrast ļoti daudz interesantu nejaušību.
Tehnoloģiju radītās nejaušības un mākslinieku klonus Rīgas Porcelāna muzejā varēs skatīt līdz 12. augustam.
