ĪSUMĀ
- Mākslas akadēmija mērķtiecīgi virzās progresa un Eiropas virzienā
- Akadēmijai paplašinās un plāno izveidot paši savu mākslas galeriju
- Simtgadi atzīmēs ar vērienu: gaidāms karnevāls, grāmata, izstāde un balle
Mākslas akadēmija mērķtiecīgi virzās progresa un Eiropas virzienā
Vaicāti, kā abi mācībspēki šobrīd jūtas kā daļa no mūsdienu akadēmijas, rektors smej: "Tāpat kā dzimumu mūsdienās var izvēlēties, tāpat arī vecumu…
Būtu pārspīlēti teikts, ka jūtamies jauni, taču galvā joprojām darbojas kādas domas par glezniecību, formu un valsti…
Turpmākajos trijos mēnešos tiks veikta izpēte, kā rezultātā tiks pierādīta teorēma, ka bez mākslas un Mākslas akadēmijas valsts nevar pastāvēt."
Vai ir bažas, ka šo faktu vajag vēl pierādīt?! "Nu, ik pa laikam kādam kaut kas ir jāpierāda,” nosmīn Zariņš. "Ja paskatāmies Latvijas vēsturi, 1918. gadā tika nodibināta valsts, bet 1919. gadā tika pierādīts, ka vajadzīga arī Konservatorija un Mākslas akadēmija…"
Andris Vītoliņš teic: "No vienas puses, ejam progresa un Eiropas virzienā.
Smejamies, ka toreiz telpās drīkstēja pīpēt, bet kafejnīcā tirgoja grādīgos: bija lielas brīvības un anarhijas izpausmes.
Tagad akadēmija kļuvusi daudz atvērtāka. Mums ir daudz ārzemju studentu, un pat vienkāršākās lekcijas dažkārt iznāk lasīt trijās valodās. Tas viss mūsu vidi dara radoši piesātinātāku."
Kristaps Zariņš piebilst: "Mums ir tāda kā Harija Potera māja… Un tās iemītniekiem ir savi sapņi. Un ir profesori un pasniedzēji, kuri māca, kā apgūt sapņus un sākt lidot."
"Mēs vēl esam saliņa, kur cilvēki vēl sapņo, un sapņi piepildās un materializējas," – tā Andris Vītoliņš.
Akadēmija paplašinās!
Pagājušā gada augustā tika atvērtas LMA telpas Avotu ielā 36a, un uz tām pārcēlās tēlniecības un metālmākslas studenti. "Pateicoties Rīgas domes iniciatīvai, šī ēka tika pielāgota un pārbūvēta akadēmijas vajadzībām.
Studenti tagad droši var strādāt – locīt metālu, dauzīt akmeņus, cirst un slīpēt, mīcīt mālu…
Vēl nākotnē ir iecere, ka Rēzeknes dome varētu ņemt piemēru no Rīgas, un, tā kā Rēzeknē jau ir mūsu filiāle, arī tur varētu pielāgot kādu no vēsturiskajām ēkām vēl vienai filiālei.
Kultūras ministrija jau strādā pie tēmas par "Riga Makerspace":
pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku, Briāna ielā 13 top prototipēšanas darbnīca.”
Veiksmīga sadarbība daudzu gadu garumā LMA ir arī ar Kuldīgas pašvaldību. "Šeit mums risinās regulāras vasaras nometnes, dažādi departamenti. Ir ideja ar laiku attīstīt kopprojektu – piedalīsimies Eiropas naudas piesaistē. Māja jau ir, bet par saturu šobrīd cīnāmies un vēlamies panākt, ka projekts būtu orientēts ne tikai uz vietējiem cilvēkiem, bet tur varētu vest cilvēkus no visas pasaules, ielecot globālā apritē,” atzīmē Vītoliņš.
LMA ienākušas arī jaunas studiju programmas – piemēram, kuratoru studijas, glezniecības nodaļā ieviesta apakšprogramma zīmēšanā.
"Ir virkne izmaiņu, kas saistītas tieši ar mācību programmām, taču ir arī tādas, kas skar mākslas praktizēšanas procesu kopumā, un, attīstoties laikmetam, prasa darbu ar droniem, trīsdimensiālo vidi," skaidro Andris Vītoliņš. "Esam uzvarējuši vairākos Eiropas Savienības rīkotajos konkursos, kur nāks tehnika un personālapmācība. Analizējam jomas, kurās varam ielēkt, kas vispār notiek pasaulē. Rūpīgi vērojam, kā attīstās skolas.
Vairs nekonkurējam tikai ar ASV un Eiropu, bet daudz tālāk – sūtām mācībspēkus arī uz Indiju, Ķīnu.
Kuratoru studiju programma ir svarīga – kurators ir svarīgs elements, lai mākslas tirgus vispār bīdītos uz priekšu.”
"Turklāt Mākslas akadēmija iekarojusi arī "mākoni",” atzīmē Zariņš. "Un vēl ar laiku iecerēts ieviest maģistrantūrā arhitektūras studijas – ne tāpēc, lai ar kādu konkurētu, bet tāpēc, ka dizaineriem un gleznotājiem ir vajadzīga arhitektoniskā domāšana, lai varētu prast būvēt jebkurā mākslas izpratnē. Arhitekti Latvijā ir izslāpuši pēc plašas humanitārās izglītības, kas palīdzētu arī arhitektūrai.”
Tāpat akadēmijas plānos ir izveidot pašai savu mākslas galeriju. "Kuldīgā jau mazliet tas darbojas,” atgādina prorektors. "Rit sarunas ar Rīgas pašvaldību, ka pēc līdzīga parauga varētu tādu ieviest arī Rīgā – ar ārvalstu viesiem, piesakot sevi starptautiskajā arēnā.
Man ir aizdomas, ka neatkāpsimies un gada vai divu laikā to sasniegsim. Tas būtu profesionālais placdarms.
Jo maģistrantūrā kuratoros mums mācās cilvēki, kas ir pieredzējuši profesionālajā vidē, – viņi būtībā ir vienā līmenī ar saviem mācībspēkiem, tikai trūkst palēkšanās tramplīna, lai ielēktu starptautiskajā arēnā.”
Būs arī balle!
Mākslas akadēmijas simtgadi iezīmēs vairāku pasākumu kopums. "Viss sāksies 20. augustā – Mākslas akadēmijas jaunajā dārzā, kas ir ar skatu uz parka pusi, tiks prezentēta grāmata, kurā dažādu paaudžu mākslinieki izstāstīs stāstu par katru akadēmijas gadu,” atklāj rektors Kristaps Zariņš. "Protams, ka būs arī balle, sabrauks ārzemju viesi, bet "Arsenālā” 13. septembrī tiks atklāta izstāde, kurā šķērsgriezumā tiks izstāstīts, demonstrēts un likts domāt gan kritiski, gan radoši. Tas nebūs ierastais veids, kad tiek izlikts mākslas darbs un publika elsīs no sajūsmas. Elsīs visi,” smejas Kristaps Zariņš.
Taču viens no lielajiem pasākumiem norisināsies jau šonedēļ – LMA leģendārais karnevāls, kura moto šoreiz – „Sumpurņa pils”.
"Karnevāls manā dzīvē ir visu mūžu – man ir dvīņubrālis Kaspars, un bieži vien pašam nākas uzdot jautājumu, kurš ir kurš," sirsnīgi smej rektors, vedināts atcerēties spilgtāko karnevālu savā mūžā. "Spilgtā atmiņā ir reize, kad pārģērbos par sievieti un vīrieši mani aizrautīgi lūdza dejot…"
Interesanti, ka tieši Andris Vītoliņš bijis viens no tiem, kuri ap 2000. gadu atjaunoja karnevāla tradīciju. "Tāpēc pirmie trīs palikuši atmiņā ar nenormālu darbu – dienā vidēji pa centru ar auto nobraukājām vairāk nekā 200 kilometru. Bija traka ideja – caur sludinājumu portālu nopirkām striptīzdejotāju, bet viņa, ieraugot, kas notiek Mākslas akadēmijā, bija šokā. Aizkulisēs viņu iedrošināju, ka tie nav mežoņi un viņu noteikti nesaplēsīs…”
